Laikraksts noskaidrojis, ka iespējamie uzbrucēji automašīnu iegādājušies septembrī, un jau rudenī šo automašīnu videokameras uzfilmējušas Maskavā Ordinkas ielā netālu no Ņemcova mājas.
Kā izteikušies paši aizdomās turamie, viņus sadusmojuši Ņemcova izteikumi saistībā ar islāmistu sarīkoto slaktiņu 7.janvārī Parīzē satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijā.
Tiesa gan, versija par šādiem slepkavības motīviem ir pretrunā ar jaunākajiem datiem par to, ka noziedznieki Ņemcovu sākuši izsekot jau rudenī - krietni pirms Parīzes slaktiņa un Ņemcova izteikumiem par šo traģisko notikumu.
Atstājot automašīnu Maskavas Zamoskvorečjes rajonā, varbūtējie slepkavas ne reizi nav maksājuši par automašīnas novietošanu. Par to, kā arī par vairākkārtīgu braukšanas ātruma pārsniegšanu automašīnas īpašniekam piespriests sods 12 000 rubļu apjomā.
Ņemcovs tika noslepkavots 27.februāra vakarā Maskavas centrā līdzās Kremlim. Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš.
Godinot noslepkavoto opozicionāru, Maskavas ielās svētdien izgāja vairāk nekā 50 000 demonstrantu. Piemiņas pasākumi notika arī daudzās citās Krievijas pilsētās.
Ņemcovam bija 55 gadi, bez viņa palikušas četras meitas un 87 gadus vecā māte. Prezidenta Borisa Jeļcina laikā viņš bija Ņižņijnovgorodas gubernators, vēlāk kļuva par Krievijas valdības premjerministra vietnieku. 2000.gada prezidenta vēlēšanās viņš atbalstīja Vladimiru Putinu, taču drīz vien to atzina par kļūdu un pārgāja opozīcijas rindās, kļūstot par vienu no asākajiem Putina kritiķiem. 2013.gadā Ņemcovs tika ievēlēts par Jaroslavļas apgabala domes deputātu.