TKS piedāvā kredītus, kuru saņemšanai pietiek aizpildīt anketu un nosūtīt to pa pastu uz kredītiestādes biroju Maskavā, savukārt pieteikuma apstiprināšanas gadījumā tāpat pa pastu tiek izsūtīta bankas karte. Vienlaikus plašsaziņas līdzekļi norāda, ka bankas piedāvātie līgumi satur virkni zemūdens akmeņu, kuru dēļ tās kredīti ir aptuveni divas reizes dārgāki, nekā vidēji Krievijas bankās.
2008. gadā TKS piedāvājumu saņemt kredītu savā pastkastītē atradis arī Voroņežas iedzīvotājs Dmitrijs Agarjovs – bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks. Pēc rūpīgākas iepazīšanās ar piedāvājumu, D. Agarjovs secinājis, ka bankas līguma variants ir klientam neizdevīgs, tādēļ nolēmis pajokot (tā vismaz šobrīd apgalvo viņa juristi) – izmantot savas likumā paredzētās tiesības piedāvāt bankai savu līguma variantu.
D. Agarjovs sagatavojis un nosūtījis bankai paša sagatavotu līgumu, atbilstoši kuram viņam piešķirams bezprocentu aizdevums, kā arī bankai jāmaksā viņam trīs miljoni rubļu par katra no vairākiem līguma punktiem pārkāpšanu. Kā vēsta prese, viņš uzskatījis savu rīcību par labu joku, un bijis pārsteigts, kad saņēmis no TKS aizdevumu, kopā ar bankas apstiprinātu viņa paša sagatavoto līgumu.
Pateicoties šim līgumam, 2012. gadā D. Agarjovs jau uzvarēja tiesas prāvā pret TKS, kura pieprasīja no viņa kopumā 45 tūkstošus rubļu, taču tiesa lēma, ka D. Agarjovam jāatmaksā bankai tikai aizdevuma pamatsumma – 19 tūkstoši rubļu. Tāpat tiesa atzina, ka bankai nav likumīga pamata prasīt klienta sagatavotā līguma atzīšanu par spēkā neesošu, jo tiesības piedāvāt savu līguma variantu ikvienam valsts iedzīvotājam paredz Krievijas likumdošana.
Savukārt pagājušajā nedēļā tiesā ar juristu starpniecību jau vērsās pats D. Agarjovs, prasot piedzīt no bankas soda naudu par vairāku līguma punktu pārkāpšanu. Sākotnēji Krievijas prese vēstīja, ka D. Agarjovs vēlas no bankas piedzīt 24 miljonus rubļu, taču vēlāk noskaidrojās, ka TKS „neuzticību” viņš novērtējis 900 tūkstošu rubļu apmērā.
TKS galvenais īpašnieks O. Tiņkovs uz šo prasību reaģēja ar diviem ierakstiem Twitter, vienā no kuriem nosauca D. Agarjovu par krāpnieku un solīja viņam vismaz četrus gadus ilgu cietumsodu, bet otrā apvainoja Voroņežas iedzīvotāju „sazvērestībā kopā ar bankas darbiniekiem”. Šo ierakstu dēļ D. Agarjova juristi šodien iesnieguši Maskavas Horoševskas rajona tiesā prasību par cieņas un goda aizskaršanu, kā arī paziņojuši, ka apsver iespēju iesniegt vēl vienu prasību par apmelošanu, izvirzot nepatiesas apsūdzības smagos noziegumos.
Krievijas prese norāda, ka D. Agarjova cerības panākt „soda naudas” izmaksu nav pārāk augstas – gan ne paša sacerētā līguma dēļ, bet tādēļ, ka pastāv šaubas, vai prasība pret TKS ir iesniegta likumā paredzētajā laikā, uz ko arī atsaucas bankas juristi. (Prasītāja juristu viedoklis gan ir pretējs.) Savukārt prasības pret O. Tiņkovu, pēc preses domām, būs pārbaudījums Krievijas tiesu sistēmai un tās spējai spriest taisnīgu tiesu.
Jāpiebilst, ka pats D. Agarjovs nedaudzajās presei sniegtajās intervijās uzsvēris - viņu ievērojami vairāk nekā iespējamā kompensācija interesē procesam pievērstā preses uzmanība, kura ļauj cilvēkiem saprast, ka viņu tiesības ir tieši tādas pašas, kā finanšu iestādēm, un ikvienam ir tiesības apstrīdēt viņam nepieņemamus punktus banku piedāvātajos līgumos.