Krievijas sankcijas pret Turciju var ietekmēt pašu Krieviju

Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības "vainīgās" amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Galvenais Krievijas trieciens vērsts pret visvieglāk ievainojamo Turcijas ekonomikas nozari no pakalpojumu saraksta - valstij ļoti nozīmīgo tūrisma industriju. Atbilstoši Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes (World Travel & Tourism Society) datiem 2014. gadā Turciju apmeklēja gandrīz 41 miljons tūristu, tieši vai pastarpināti nodrošinot valstij ieņēmumus 96 miljardu ASV dolāru jeb 12% no Turcijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apmēra. Gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb katrs astotais tūrists Turcijā ieradās no Krievijas, nodrošinot Turcijas ekonomikai ieņēmumus vismaz 12 miljardu ASV dolāru apmērā (1,6% no valsts IKP), no kuriem 2,7 miljardi ASV dolāru saskaņā ar _Renaissance Capital _aplēsēm bija Turcijas peļņa. Krievijas CB tikmēr lēš, ka Krievijas tūristi pērn nodrošinājuši Turcijai ieņēmumus 6,6 miljardu ASV dolāru apmērā.Lai arī šogad Krieviju piemeklējušo ekonomisko problēmu dēļ tās tūristu skaits Turcijā samazinājies par aptuveni 25%, īstās problēmas vēl tikai gaidāmas. Krievija pieņēmusi lēmumu aizliegt valsts tūrisma kompānijām pārdot ceļojumus uz Turciju, kā arī starp abām valstīm aizliegt čartera aviosatiksmi, kuras klienti ir gandrīz tikai Krievijas tūristi. Tas nozīmē, ka nākamgad Turciju apmeklēs tikai individuālie ceļotāji no Krievijas, kuru skaits ir niecīgs, salīdzinot ar organizēto tūristu plūsmu. Pat Krievijas noteikto aizliegumu atcelšana, kas ir maz ticama, situāciju būtiski neuzlabos, jo tūrisma kompānijas nākamo sezonu plāno jau tagad. Tamdēļ aizlieguma atcelšanas gadījumā daudzas no kompānijām vienkārši nebūs gatavas ātri atsākt ceļojumus. Turcija arī atzinusi, ka aizstāt tūristu plūsmu no Krievijas nākamgad iespējams ne vairāk kā 15% apmērā. Rezultātā Turcijas tūrisma industrija un ar to saistītās nozares nākamgad saskaņā ar dažādām aplēsēm cietīs zaudējumus vismaz 6-10 miljardu ASV dolāru apmērā.Protams, zaudējumus cieš arī Krievijas tūrisma kompānijas un aviopārvadātāji, tomēr abas šīs nozares jau intensīvi strādā pie jaunu, Turcijai alternatīvu maršrutu, piemēram, Grieķijas, Marokas, Bulgārijas, piedāvāšanas interesentiem, tamdēļ grūtības solās būt īslaicīgas. Savukārt Krievija kopumā no tūrisma maršruta uz Turciju slēgšanas var izrādīties ieguvēja, jo paveras iespēja attīstīt iekšējo tūrismu, šādi saglabājot valsts ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Tiek uzskatīts, ka nākamgad iekšzemes tūristu skaits - lielā mērā uz Turcijas rēķina - pieaugs par vismaz trim miljoniem cilvēku (cerēts tiek uz pieciem miljoniem), ko sekmēs arī plašas valsts atbalsta programmas nozares uzlabošanai. Tiesa, šie plāni var izrādīties pārmēru optimistiski, jo Krievijā trūkst Rietumu standartiem atbilstoša piedāvājuma un tik īsā laikā situāciju būtiski mainīt nav iespējams, tomēr tas ir vājš mierinājums Turcijas tūrisma industrijai.Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā _Maskavas un Ankaras sankciju kari laikraksta Diena _ceturtdienas, 17.decembra, numurā!