Maskavā dzīvo daudzi procesa dalībnieki, arī cietušie, skaidroja advokāti. Prāvas pārcelšana uz Maskavu ļautu palielināt drošību un samazināt izdevumus, piektdien sacīja Savčenko advokāts Iļja Novikovs.
"Pastāv risks, ka liela daļa procesa dalībnieku nesaņems pavēstes par ierašanos uz tiesu. Vai arī, ja saņems, tad, kā mēs to redzējām jau šodien, ģimenes vai citu apstākļu dēļ neieradīsies Rostovā pie Donas. Maskavā viņi līdz tiesas namam varēja aizbraukt ar autobusu vai metro. Es prognozēju, ja lieta tiks izskatīta [Krievijā Rostovas apgabala] Doņeckā, mēs zaudēsim daļu ekspertu un ar to pārkāpsim Nadeždas Savčenko tiesības," norādīja advokāts.
Savčenko piektdien uz tiesas namu netika atvesta, un viņa sēdē uzstājās ar videokonferences palīdzību.
"Šī diena parādīja, ka pat cietušie šajā lietā atsakās braukt uz jūsu reģionu. Viņi baidās par savu drošību. Jūsu reģionā atrodas separātisti, atrasties šeit ir dzīvībai bīstami. Pat jūsu cilvēki atsakās šurp braukt," sacīja Savčenko.
Bijusī kara lidotāja, kura patlaban ir Ukrainas Augstākās radas deputāte un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ukrainas delegācijas locekle, atrodas ieslodzījumā Krievijā kopš 2014.gada jūlija.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Vienlaikus Savčenko apsūdzēta arī Krievijas robežas nelikumīgā šķērsošanā, taču viņas tuvinieki apgalvo, ka viņu ar varu uz Krieviju aizveduši teroristi.
Gan Ukraina, gan rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.