Arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss žurnālistiem Ņujorkā sacīja, ka Krievijas veiktie pirmie uzlidojumi Sīrijā varētu nebūt bijuši vērsti pret Islāma valsti.
"Visi mērķi šodienas Krievijas gaisa uzlidojumos Homsas ziemeļos bija civiliedzīvotāji," tviterī paziņoja Turcijā bāzētās un Rietumu atbalstītās Sīrijas galvenās opozīcijas organizācijas Sīrijas Nacionālās koalīcijas vadītājs Haleds Hoja.
Hoja, kurš ieradies Ņujorkā uz ANO Ģenerālo asambleju, pavēstīja, ka civiliedzīvotāji nogalināti piecos dažādos apgabalos.
Viņš sacīja, ka apgabali, kuriem Krievija veikusi uzlidojumus, cīnījās ar Islāma valsti un sakāva to pirms gada.
Arī Sīrijas Nacionālās koalīcijas loceklis Samirs al Našars sacīja, ka apgabali, kuriem netālu no Homsas veikušas uzlidojumus Krievijas lidmašīnas, neatrodas Islāma valsts vai Al Qaeda kontrolē.
Kāda ASV amatpersona arī sacīja, ka rajonus Homsā, kuriem veikti uzlidojumi, nekontrolē Islāma valsts.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas lidmašīnas devušas triecienus pa Islāma valstij piederošu "kara tehniku, sakaru mezgliem, transportlīdzekļiem, ieroču noliktavām, munīciju un degvielu, un smērvielām".
Tikmēr Sīrijas opozīcijas aktīvistu tīkls Vietējās koordinācijas komitejas ziņoja, ka Krievijas kara lidmašīnas bombardējušas piecas pilsētas, nogalinot 36 cilvēkus, tostarp piecus bērnus.
Homsas apgabals ir nozīmīgs Sīrijas prezidenta Bašara al Asada kontrolei pār Rietumsīriju. Ja to sagrābtu nemiernieki, Asada kontrolētie rietumi tiktu sadalīti divās daļās, nošķirot Damasku no piekrastes pilsētām Latākijas un Tartūsas, kur Krievijai ir savi jūras spēku objekti.