Krievijas Otrā pasaules kara vēsturnieku asociācijas vadītājs Oļegs Ržeševskis aicinājis Valsts domi atcelt PSRS tautas deputātu kongresa otrā sasaukuma lēmumu "Par padomju - vācu 1939.gada savstarpējās neuzbrukšanas līguma politisko un tiesisko vērtējumu". Šajā lēmumā, kurā pirmo reizi padomju vēsturē tika pieminēti slepenie Molotova- Ribentropa pakta protokoli, tika nosodīts gan pats pakts, gan tā papildu protokoli, kas saturēja plānu par Austrumeiropas sadali starp PSRS un nacistisko Vāciju. Gandrīz pēc 20 gadiem ( lēmums par nosodījumu tika pieņemts 1989.gada decembrī) mūsdienu Krievijā atkal pieprasa atgriezties pie sākumpunkta. Vēsturnieks uzskata, ka pakts savulaik tika noslēgts valsts drošības ineteresēs, citas izejas nebija. Tāpat neesot bijis citas izejas, kā deportēt mazās Kaukāza tautas, lai novērstu pilsoņu karu.
Interesanti, ka ar savu paziņojumu vēsturnieks nācis klajā Maskavā aprīļa beigās konferencē "Lielā Tēvijas kara avotu publikācijas problēmas. Vēstures falsifikācijas mēģinājumu kritika". Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) organizētā konference notika FDD Kultūras centrā. Konferencē, pēc FDD preses dienesta oficiālā paziņojuma, "tika apspriests dažādu jautājumu loks, kas saistīti ar pētnieku nepieciešamību piekļūt arhīvu avotiem Krievijas un ārvalstu arhīvos, vēstures falsifikācijas kritiku un mēģinājumiem mūsdienu historiogrāfijā attaisnot dažu bijušo Padomju Savienības valstu kolaboracionismu Otrā pasaules kara notikumu gaismā.
Šāda veida konferences Krievijā notiek katru gadu 9.maija priekšvakarā. Parasti uzstāšanos toni nosaka "oficiālie" vēsturnieki, kuri kara vēsturi rakstīja vēl padomju laikā. Neraugoties uz to, ka pēc 1991.gada tika atvērti daudzi arhīvi, vēl līdz šim krievu Otra pasaules kara historiogrāfijā dominē padomju uzskati. Viss, kas iziet no tās rāmjiem, tiek uzskatīts par "vēstures falsifikāciju". Starp citu, O.Ržeševska paziņojums pats par sevi ir falsifikācijas mēģinājums, interneta izdevumā Grani.ru raksta vēsturniece Irina Pavlova.
MolotovaRibentropa pakta nosodīšana "savā laikā bija progresīvs, bet tikai pussolis", viņa uzskata. Kopš 1989.gada pieejami kļuva daudzi dokumenti, kas ļāva izdarīt daudz nopietnākus un principiālākus vērtējumus par tā laika notikumiem.
Secinājums, pēc I.Pavlovas domām, ir vienkāršs: Hitlers un Staļins ir vienlīdz atbildīgi par Otrā pasaules kara izraisīšanu. Tieši tas arī neapmierina oficiālos vēsturniekus, kuriem ir piekļuve visiem arhīviem, arī bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu krātuvēm, taču tādas nav tiem pētniekiem, kas nepārstāv O.Ržeševska asociāciju.
Tomēr Valsts domē vēsturnieka iniciatīvai atbalsts pagaidām nav pausts. Partijas Vienotā Krievija pārstāvis, parlamenta likumdevēju komitejas vadītājs Pāvels Krašeniņņikovs uzskata, ka 1939.gada pakts un to nosodošais dokuments ir "vēsturisks fakts".
Pēc viņa domām, nodarboties ar jebkuru agrāk pieņemto lēmumu pārskatīšanu ir bezjēdzīgi. Pret 1989.gada lēmuma pārskatīšanu uzstāj arī komunistu pārstāvis Viktors Iļjuhins. "Lai vēsturnieki vērtē, bet politiķi savu darbu jau ir izdarījuši," viņš sacīja.
Krievijas vēsturnieks: jāatceļ Molotova-Ribentropa pakta nosodījums
Federālā drošības dienesta paspārnē spriež par padomju vēstures interpretācijām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.