Vairāki desmiti cilvēku pilnā kaujas bruņojumā naktī uz ceturtdienu Krimas Autonomās Republikas galvaspilsētā Simferopolē sagrāba vietējās valdības un parlamenta ēkas. Iebrucēji neesot lietojuši šaujamieročus, jo ēku apsardze padevās bez pretošanās, vēsta Radio Brīvā Eiropa. Pēc iebrukuma virs namiem tika izkārti Krievijas karogi.
Ceturtdien pēcpusdienā nebija zināms, kas ir iebrucēji, bet Krievijas karogu izkāršana raisījusi spekulācijas, ka iebrukums varētu būt noticis ar Maskavas ziņu. Bijušais Krimas premjerministrs Serhijs Kuņicins paziņoja, ka iebrucēji - kopskaitā 120 - esot profesionāli apmācīti un viņu rīcībā esot tik daudz ieroču, lai vajadzības gadījumā mēnesi aizsargātu abas ēkas, rakstīja Interfax-Ukraine.
Krimas parlaments paziņoja, ka vēlas sarīkot referendumu par republikas "autonomijas statusa pilnveidošanu un pilnvaru paplašināšanu", jo tas esot vienīgais veids, kā Krimas iedzīvotājiem "bez ārēja spiediena un diktāta" izlemt savu likteni.
Spriedzi reģionā pastiprinājusi Krievija, kas trešdien izsludināja karaspēka kaujas gatavības pārbaudi valsts rietumos, tātad Ukrainas robežas tuvumā, kur ir izvietoti aptuveni 150 tūkstoši krievu karavīru.
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs ceturtdien brīdināja Krieviju, ka jelkādas militārās aktivitātes ārpus Krievijai iznomātās jūras spēku bāzes Sevastopolē tikšot uzskatītas par "militāro agresiju" pret Ukrainu.
Arī Rietumi aicinājuši Krieviju neiziet uz provokācijām. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens mudināja Krieviju nedarīt neko tādu, kas "saasinātu spriedzi un radītu nesaskaņas".
Jaunais Ukrainas premjerministrs Jaceņuks paziņoja, ka valdības uzdevums būs saglabāt valsts teritoriālo integritāti, un brīdināja, ka nāksies veikt nepopulāras reformas, lai glābtu uz bankrota sliekšņa esošo ekonomiku. Viņš sacīja, ka kopš 2010. gada no Ukrainas finanšu sistēmas uz ārzonām esot aizplūduši 70 miljardi dolāru (51 miljards eiro).
Krimas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras kara flote, kas nereti ir radījusi saspīlējumu starp Ukrainu un Krieviju. Neraugoties uz to, 2010. gadā V. Janukovičs pagarināja ostas īres līgumu līdz 2042. gadam.
Plašāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā Ukrainā ieceļ pagaidu valdību piektdienas, 28.februāra, laikraksta Diena 8.lpp.!