Nule kā ieslodzītā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāji gan Krievijā, gan ārzemēs ir pauduši dusmas par tiesas procesu, kas nodēvēts par farsu. Politiķa līdzgaitnieki Krievijā sola turpināt protestus, kas sākās jau janvāra vidū, bet ārvalstu līderi apsver iespējamās atbildes reakcijas un sankcijas, ko vērst pret Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un viņa sekotājiem.
Sekot naudai
Otrdien Krievijas tiesa piesprieda A. Navaļnijam teju trīs gadus ilgu cietumsodu, norādot, ka viņš laikā, kad ārstējās Vācijā, pārkāpis iepriekš piespriestā nosacītā soda noteikumus. Krievijas Federālais sodu izpildes dienests ziņojis, ka Kremļa opozicionārs, kuru, visticamāk, saindēja Krievijas specdienestu darbinieki, pēc izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā esot "pilnībā izvairījies no likumā paredzētās kontroles".
Tiesas lēmums saniknoja politiķa atbalstītājus, un tās pašas dienas vakarā virknē Krievijas pilsētu ielās devās protestētāji, kurus trenkāja policija. Bruņotos policijas spēkus BBC korespondente Sāra Reinsforda raksturo kā Kremļa signālu, ka valdība ir gatava vērsties pret tiem, kas izaicinās tās varu. Demonstrāciju un sadursmju rezultātā, kā liecināja nevalstiskās organizācijas OVD-Info dati, aizturēti ir vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
A. Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs sarunā ar CNN aicināja ASV administrāciju "sekot naudai". Proti, viņš uzskata, ka efektīvākais veids, kā radīt spiedienu uz V. Putinu un viņa sabiedrotajiem, būtu vērst sankcijas pret šo cilvēku naudas plūsmām. "Putinam sāpīgas būtu sankcijas pret viņa oligarhiju un personām, kas ir faktiskie viņa līdzekļu glabātāji," sacīja L. Volkovs. Baltais nams gan pagaidām nav sniedzis komentārus par rīcību, bet prezidenta preses sekretāre Džena Psaki ir norādījusi, ka tiek izvērtēts notikušais. The Washington Post raksta, ka tiesas sēdi klātienē vērojuši vismaz desmit ārvalstu diplomātu.
Britu premjers Boriss Džonsons tiesas lēmumu raksturojis kā "tīru gļēvulību, kas nesasniedz pat zemākos tiesiskuma standartus". Atsevišķu ziņojumu izplatīja arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs: "Lielbritānija pieprasa nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju, kā arī visus miermīlīgos protestētājus un žurnālistus, kas aizturēti pēdējo divu nedēļu laikā." Tiesas lēmumu viņš nosauca par "perversiju". Līdzīgu viedokli pauda arī Vācijas politiķi un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. "Spriedums Navaļnijam, ko pasludinājusi viltus tiesa, nav vērtējams kā taisnīguma īstenošana, bet kā noziegums pret cilvēktiesībām un demokrātiskajām vērtībām. Aicinu ES līderus un starptautisko sabiedrību rīkoties," vietnē Twitter rakstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Tiesa gan, neskatoties uz aicinājumiem atbrīvot politiķi un tiesas lēmuma nosodījumu, konkrētas atbildes reakcijas rietumvalstu līderi vēl nav piedāvājuši. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova komentējusi, ka rietumvalstīm vajadzētu pievērsties savu problēmu risināšanai.
Audzinās skolēnus
Savukārt Krievijā politiķa atbalstītāji solījuši turpināt protestus. Kopumā aizvadīto nedēļu protestos ir aizturēti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, bet pats A. Navaļnijs ir aicinājis cilvēkus nepadoties, sakot, ka viņi protestē "savas nākotnes vārdā" un ka "viņi nevar arestēt visu valsti".
Domnīcas R. Politik vadītāja Tatjana Stanovaja uzskata, ka tiesas spriedums un tam sekojošās demonstrācijas ir pagrieziena punkts V. Putina politikai. "Pirmo reizi divdesmit gadu laiku tā saskaras ar jaunu situāciju. Šī ir pirmā reize, kad Kremlis sabiedrības neapmierinātību nevar novirzīt citā, kontrolējamā virzienā," sacījusi pētniece, atsaucoties uz sabiedrības dusmām par ekonomikas problēmām un A. Navaļnija komandas atklāto par V. Putina un viņam pietuvināto grezno dzīvesveidu.
Kritiķi norāda, ka būtiskas bažas Kremlim ir radījis Krievijas jaunākās paaudzes atbalsts aizturētajam politiķim. Tādēļ, kā otrdien vēstīja Krievijas mediji, valsts skolās nu būs amats personām, kas paredzētas, lai "uzlabotu audzināšanas darbu". Uzsverot, ka dalība protestos ir radījusi bažas par jauniešu nākotni, izglītības ministrs Sergejs Kravcovs paziņojis, ka šogad īpašo audzinātāju iecere tiks īstenota desmit pilotreģionos. Projektam dots nosaukums Bērnības navigatori. Aizvadītajās nedēļās Kremlis ir centies mazināt atbalstu opozicionāram, saucot viņu par "politisko pedofilu" un "teroristu", cerībā, ka tas noskaņos sabiedrību pret sociālajos medijos populāro politiķi.