Sākotnēji šīs ziņas parādījās Libānas laikraksta As Safir 21.augusta numurā. Laikraksts ir saistīts ar šiītu bruņoto grupējumu Hezbollah, kurš aktīvi atbalsta Asada režīmu. Tas publicējis izvilkumus no "diplomātiska protokola", kurā fiksēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Saūda Arābijas izlūkdienesta priekšnieku Bandaru bin Sultānu, kas notikusi 31.jūlijā Maskavā. As Safir nav atklājis, kura no sarunās iesaistītajām pusēm ir sagatavojusi šo protokolu.
Laikraksts citē Bandara vārdus: "Izpētīsim, kā izstrādāt vienotu Krievijas-Saūda Arābijas stratēģiju naftas jautājumā. Mērķis ir vienoties par naftas cenu un ražošanas apjomiem, kas uzturētu stabilu cenu globālajā naftas tirgū. (..) Mēs saprotam Krievijas lielo ieinteresētību naftā, kas ir Vidusjūrā no Izraēlas līdz Kiprai un no Libānas līdz Sīrijai. Un mēs saprotam, cik svarīgs ir Krievijas gāzes cauruļvads uz Eiropu. Mēs neesam ieinteresēti ar to konkurēt. Mēs varam sadarboties šajā jomā."
Jau tikšanās sākumā Bandars uzsvēris, ka jebkura vienošanās, kas tiktu panākta, būšot ne vien Krievijas un Saūda Arābijas vienošanās, bet arī Maskavas un Vašingtonas vienošanās. "Pirms vizītes esmu runājis ar amerikāņiem, un viņi solīja ievērot jebkuru sapratni, kādu mēs varētu panākt," uzsvēris Saūda Arābijas izlūkdienesta vadītājs.
Sarunas laikā Bandars Putinam arī sacījis, ka viņam esot liela ietekme uz čečenu nemiernieku grupējumiem un ka vienošanās gadījumā viņš atturēšot tos no iespējamajiem uzbrukumiem nākamgad gaidāmajām Soču olimpiskajām spēlēm. "Varu jums garantēt ziemas Olimpiādes aizsardzību Soču pilsētā (..). Mēs kontrolējam čečenu grupas, kas apdraud spēļu drošību," Krievijas prezidentam sacījis Saūda Arābijas izlūkdienesta šefs.
Viņš arī paziņojis, ka Asada gāšanas gadījumā tikšot "garantētas Krievijas intereses Sīrijā un Vidusjūras piekrastē. "Sīriju pārvaldīs mūsu tieši izveidots mērens un demokrātisks režīms," uzsvēris Bandars.
Savukārt Putins runājis par "draudzīgu attiecību veidošanu" ar Saūda Arābiju, kas balstītos "skaidros un stingros principos".
Krievijas prezidents pieminējis arī nepieciešamību pārliecināt Turciju rast Sīrijā "politisku risinājumu", izteicis satraukumu par situāciju Ēģiptē un paudis savu atbalstu "Irānas pretenzijām un kodoldegvielas iegūšanu miermīlīgiem mērķiem".
Ja "protokols" ir autentisks, tas atbilst pēdējā laika notikumiem, kas saistīti ar Sīrijas pilsoņkaru, norāda interneta izdevums EUobserver. No vienas puses, Krievija kritizē ASV un ES dalībvalstis, kas atbalsta militāro iejaukšanos Sīrijas konfliktā, īpaši Franciju un Lielbritāniju, brīdinot par iespējamo "katastrofu" Tuvajos Austrumos. Taču no otras puses, Maskava ļāvusi noprast, ka tā necentīsies apturēt rietumvalstu intervenci.
Atbildot uz krievu mediju jautājumiem, kā Maskava reaģēs uz Rietumu triecieniem Sīrijai, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien uzsvēra, ka viņš "neplāno uzsākt ar kādu karu".