"Mēs pat nebalsosim," paziņoja Lavrovs, intervijā telekanālam Rossija 1 atbildot uz jautājumu par Krievijas rīcību gadījumā, ja Drošības padomē tiks iesniegts attiecīgs priekšlikums.
"Ja šis stāsts nonāks līdz Drošības padomei, tad tā uzreiz uzdod ģenerālsekretāram ziņot, kā pret šo iniciatīvu attiecas ne tikai viena, bet abas puses, šajā gadījumā Kijevas vara, Doņecka un Luhanska," sacīja Lavrovs. "Citu miera uzturēšanas operāciju nav."
Ukrainas Augstākā rada 17.martā lūdza ANO un Eiropas Savienību ievest Ukrainā miera uzturētājus.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.