Analītiķi A.Lukašenko paziņojumu vērtē kā liecību par to, ka Minska, par spīti Maskavas spiedienam, šajā jautājumā nesteigsies, jo nevēlas ne strīdēties ar Krieviju, ne apdraudēt nesen sākto dialogu ar Rietumiem, taču mēģina iegūt labumu no Maskavas bažām par Baltkrievijas rietumnieciskošanos.
"Atzīsim vai neatzīsim Abhāziju — tas nav atkarīgs tikai no Krievijas nostājas. Ne tas ir galvenais. Pienāks laiks, un mēs šo jautājumu izskatīsim tāpat, kā to darīja Krievija — parlamentā," pirmdien preses konferencē paziņoja A.Lukašenko. "Nevajag skriet līdzi pūlim — sak, ja Krievija atzina, tad arī mums jādara tāpat. Tas jānokārto mierīgi, izsvērti," uzsvēra Baltkrievijas prezidents.
Kritizē sabiedroto
Vienlaikus A.Lukašenko atzīmēja, ka Maskava ne vienmēr uzvedas kā sabiedrotajam pienākas. Galvenie Minskas iebildumi saistīti ar Krievijas energoresursu cenas pieaugumu, kas sākās jau 2007.gadā. Tādēļ pieauguši baltkrievu uzņēmumu izdevumi, kas savukārt samazina preču konkurētspēju Krievijas tirgū. Turklāt 2009.gadā gaidāma jauna gāzes sadārdzināšanās — no pašreizējiem 128 ASV dolāriem par tūkstoti kubikmetru līdz 200. "Kāpēc jūs mūs dzenat sazin kur pēc šiem energoresursiem? Nestumiet mūs ārā no savas ekonomiskās telpas, pārdodot energoresursus piecreiz dārgāk, un mēs tos apstrādāsim un divreiz lētāk jums pārdosim tehniku," sacīja Baltkrievijas prezidents.
Eksperti uzskata, ka paziņojumi par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību un energoresursu cenām ne velti izskanēja vienlaikus. "Lukašenko liek noprast, ka viņa atbalsts maksā naudu. Taču maz ticams, ka Krievija Minskai ekonomiski palīdzēs kā agrāk. Tagad sabiedrotie viens otram vairs īpaši neuzticas," Dienai sacīja neatkarīgais baltkrievu politologs Aleksandrs Klaskovskis.
Interesanti, ka, kritizējot Maskavu, Baltkrievijas prezidents tai kā piemēru minēja Rietumvalstis, kuras esot izrādījušās daudz uzticamākas un paredzamākas attiecībās ar sabiedrotajiem. "Saakašvili nevarēja rīkoties vēl sliktāk sev, Amerikai un visai pasaulei. Taču amerikāņi viņu atbalstīja gan materiāli, gan ar informāciju. Paziņoja, ka iedos miljardu dolāru. Paziņoja, un jau atveda miljardu. Lūk, kā jārīkojas ar sabiedrotajiem," rezumēja A.Lukašenko.
Nebūšot vanags
Tomēr Minska netaisoties attiecības ar rietumvalstīm attīstīt uz Krievijas rēķina. "Saskaņā ar mūsu ārpolitikas doktrīnu mēs netaisāmies ne ar vienu strīdēties. Mēs esam tilts starp Austrumiem un Rietumiem, un no tā neaizbēgsi," uzsvēra A.Lukašenko. Viņš uzsvēra, ka Minska nerisina sarunas ar Maskavu par kodolieroču vai jaunu krievu pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Baltkrievijas teritorijā. "Baltkrievija nebūs vanags, Rietumi par to var neuztraukties."
Baltkrievijas dialogs ar Rietumvalstīm sākās augustā, kad Minska bija atbrīvojusi visus politieslodzītos. Pagājušonedēļ ASV samazināja sankcijas pret baltkrievu uzņēmumiem, bet ES solīja apspriest jautājumu par vīzu un finansiālo ierobežojumu atcelšanu pret ierēdņiem. Paredzams, ka 15.septembrī Baltkrievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Martinovs piedalīsies ES ārlietu ministru sēdē.
"Baltkrievija baidās kļūt atkarīga no Krievijas, taču nav gatava pildīt Rietumu nosacījumus valsts demokratizācijā, jo tā var ietekmēt varas stabilitāti. Galvenais Minskas mērķis ir ārpolitika, kas ļautu būvēt attiecības gan ar Austrumiem, gan Rietumiem, pārlieku netuvinoties nevienai," uzskata A.Klaskovskis.