"Par Aleksandru Lukašenko nobalsoja 5 122 866 vēlētāji jeb 79,67% no tiem, kas piedalījās balsošanā," sacīja CVK vadītāja. Vēlēšanās piedalījās 90,66 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.Pret visiem 10 kandidātiem nobalsoja 6,47 procenti aktīvo vēlētāju.Pilsoniskās kampaņas "Eiropeiska Baltkrievija" līderis Andrejs Saņņikovs saņēmis 2,56 procentus balsu, Baltkrievijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Kostusevs - 1,97%,
Apvienotās pilsoniskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Jaroslavs Romančuks - 1,97%, pilsoniskās kampaņas "Saki patiesību!" līderis Vladimirs Ņekļajevs - 1,77%, savienības "Par modernizāciju" organizators Aļesjs Mihaļevičs - 1,2%, jaunveidojamās partijas "Baltkrievijas kristīgā demokrātija" kandidāts Vitālijs Rimaševskis - 1,1%, Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Viktors Tereščenko - 1,08%, Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas "Tautas gramada" veidošanas orgkomitejas priekšsēdētājs Nikolajs Statkevičs - 1,04%, uzņēmējs Dmitrijs Uss - 0,48 procentus balsu.
CVK vadītāja precizēja, ka paziņotie rezultāti atspoguļo balsošanas rezultātus tikai Baltkrievijas teritorijā. Ārvalstīs nodotās balsis tiks saskaitītas līdz pirmdienas vakaram un var mainīt rezultātus par dažiem procentiem.
"Ja runā par vēlētāju atbalstu Aleksandram Lukašenko, tad iepriekšējās [prezidenta] vēlēšanās 2006.gadā tas bija augstāks - 83%," sacīja Jermošina.
Lukašenko uzvarēja prezidenta vēlēšanās 1994.gadā, bet pēc tam referendumā savu amata pilnvaru termiņu pagarināja. 2001.gadā, jau pēc parlamenta atlaišanas un marionešu parlamenta izveidošanas, viņš tika ievēlēts par prezidentu otro reizi.
2004.gadā Baltkrievijā notika referendums, kurā tika nobalsots par prezidenta amata termiņu skaita ierobežojumu atcelšanu Lukašenko, kuram citādi vairs nebūtu bijis iespējams atkārtoti kandidēt uz valsts vadītāja amatu. 2006.gadā Luksašenko prezidenta amatā tika ievēlēts trešo reizi.
Lukašenko varas gados notikušās vēlēšanas un referendumus Rietumvalstis uzskata par demokrātijas normām neatbilstošiem.