Putina pārstāvis ziņu aģentūrai Interfax norādīja, ka 25.maijā gaidāmās Ukrainas prezidenta vēlēšanas ir "solis pareizajā virzienā".
Lai Krievija atzītu Ukrainas prezidenta vēlēšanas, Ukrainas valdībai arī būtu jāiesaistās dialogā ar separātistiem, piebilda Peskovs.
LETA jau ziņoja, ka Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs, komentējot nesenos Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus, ceturtdien paziņoja, ka ar bruņotiem noziedzniekiem, uz kuru rokām ir cilvēku asinis, civilizētas valstis sarunas nerisina.
"Ukrainas valsts vara nekad nav īstenojusi nekādas soda operācijas valsts austrumos. Drošības dienesti aizsargā pilsoņu dzīvību un veselību pretterorisma operācijas gaitā, kas tiek īstenota pret teroristiem, diversantiem un citiem noziedzniekiem, kas nogalina, spīdzina, nolaupa mūsu pilsoņus," sacīja pagaidu prezidents.
Varas mērķis ir nodrošināt demokrātiskas un neatkarīgas Ukrainas stabilitāti un ekonomisko attīstību, "ukraiņu mieru un drošību".
"Mums ir jāaizsargā valsts teritoriālā vienotība un jāatbrīvo patlaban okupētās teritorijas," sacīja Turčinovs, piebilstot, ka Ukrainas valsts vara ir gatava dialogam ar tiem, kas grib runāt un vienoties par vienotas Ukrainas attīstības konkrētiem jautājumiem.
"Mēs esam gatavi apspriest šos jautājumus ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem, ar Doņeckas un Luhanskas apgabalu sabiedriskajiem aktīvistiem un uzņēmējiem, bet ar bruņotiem noziedzniekiem, uz kuru rokām ir cilvēku asinis, civilizētas valstis sarunas nerisina. Viņi, ievērojot likumu, tiek padarīti nekaitīgi," viņš sacīja.
Ukrainas austrumdaļas iedzīvotājiem izsludinātā amnestija attiecas tikai uz tiem, "kas brīvprātīgi noliks ieročus un atbrīvos telpas un kas nav iesaistīti slepkavībās un citos smagos noziegumos", uzsvēra Turčinovs.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.