"Viņi atkal visu ir nolēmuši mūsu vietā," vilšanos sarunā ar The Moscow Times paudis pazīstams arhitekts Jevgēņijs Asse, kurš par šiem plāniem uzzinājis no televīzijas ziņām.
Šo ieceri lielpilsētas iedzīvotāji uzņem ar dalītām jūtām - daļa ir sajūsmā, daļa teju krīt panikā, jo par Maskavas daļas pārbūvēšanu nav notikusi nekāda sabiedriska apspriešana vai debates politiķu vidū. Reakcija arī atklājusi divējādo attieksmi pret nelielajiem padomju laika dzīvoklīšiem, turklāt neviens arī vēl nezina, cik kvalitatīvas būs ēkas esošo vietā.
"Kā redzams, šīs ēkas nav nekāds mākslas darbs," paudis Asse. Taču no otras puses, tās atrisināja mājokļu krīzi un daudziem uzlaboja dzīves standartus. "Tas ir Ņikitas Hruščova pozitīvākais mantojums," uzskata arhitekts.
Daži varētu apgalvot pilsētas vadībai, ka hruščovkas ir tuvu sabrukšanai. Tās tika celtas ātri un lēti mājokļu trūkuma laikos. Daļai šo ēku kalpošanas mūžs netika prognozēts ilgāks par 25 gadiem. Tomēr ēku tehniskais stāvoklis ļoti atšķiras. Vairums šo piecstāvu ēku uzbūvētas no dzelzsbetona paneļiem, taču citu tapšanai izmantoti, piemēram, ķieģeļi. Daļa ēku atjaunotas 20.gadsimta 80.gados rekonstrukcijas projekta laikā.
Arhitekti vērtējuši, ka bieži vien ap šīm senajām ēkām izauguši lieli koki, padarot ēku pudurus par zaļākajām pilsētas vietām; to tuvumā mērķtiecīgi būvētas medicīnas iestādes un bērnudārzi utt. Ļoti bieži jaunbūvētās ēkās dzīvokļi ir vēl mazāki un vēl vairāk atgādina "kasti", nekā dzīvokļi senajās Hruščova laika lieciniecēs.
"[Ēku nojaukšana] nav iedzīvotāju, bet gan īpašuma attīstītāju interesēs," saka Asse.
Maskavā jau iepriekš piedzīvoti padomju ēku nojaukšanas viļņi, bet nekad šādā mērogā. Daudzi šajā plānā saskata pilsētas mēra politiskas ambīcijas - sagādāt lielāko pilsētas pārbūvi tās vēsturē. Kāda amatpersona, kas pazīstama ar Sobjaņina plāniem, laikrakstam Vedomosti iztekusies, ka mērs grib pilsētā "atstāt savu zīmi", saucot dzīvojamo namu pārbūves projektu par "vēsturisku misiju".
Politikas analītiķe Jekaterina Šulmane uzskata, ka Maskavas mēra paziņojums neilgi pirms nākamajā gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta un Maskavas mēra vēlēšanām nav nejaušs. "Maskavā dzīvo 10% no Krievijas elektorāta. Viņi grib, lai pilsēta zaigo," pauž politoloģe.
No otras puses, plāns nebūtu vērtējams kā iedomīgas ambīcijas, jo pieaugošas ekonomiskās krīzes laikā māju pārbūve nozīmētu arī ilgtermiņa nodarbinātību daudziem cilvēkiem un ļautu novērst stagnāciju būvniecības nozarē.
Lielākās šaubas gan rodas, kur vērienīgajiem plāniem ņems nepieciešamo naudu - ap trīs triljoniem rubļu (51 miljardiem dolāru).
trusis nejaukais
Arķoms