Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris saka: “Šīs bija nesankcionētas protesta akcijas. 8. maijā piedalījās apmēram 200 jaunieši no organizācijas “Jedinaja Rosija”. 9. maijā pie vēstniecības notika jau lielāka akcija. Pēc mūsu aplēsēm - līdz pat pusotram tūkstotim dalībnieku, kuri organizētā veidā atveda improvizētu pieminekli, organizēja šķietamu godasardzi un nolika ziedus mūsu vēstniecības priekšā.”
Protesta akcijas mērķis, pēc Krievijas medijos rakstītā, bija norādīt uz viņu skatījumā pareizo vēsturi un to, ka liegums Latvijā pulcēties pie okupācijas laika pieminekļa esot necieņas izrādīšana. Lai arī protests aizritējis bez incidentiem, vēstniecība domā par papildus drošību.
Jānis Beķeris: “Nebijām informēti, kas ir pretēji ierastajai praksei. Sagaidām no Krievijas, ka šī prakse - būt informētiem, tiks ievērota tāpat kā jebkur citur pasaulē. Esam iesnieguši protesta notu vēršot uz šo uzmanību un lūdzot pastiprināt ārējo apsardzi. “
Šobrīd Krieviju kā patstāvīgu atrašanās vietu norādījuši 130 000 Latvijas pilsoņi, par kuru drošību rūpēties uzdevums ir vēstniecībai. Līdz šim nav bijuši gadījumi, kad būtu bijis nepieciešams mūsu valsts piederīgajiem sniegt palīdzību. “Jau no pirmajām kara dienām stingri aicinām neceļot uz Krieviju, un tos, kuri ir Krievijā - izceļot. Nupat arī esam slēguši savus konsulātus Krievijā. Līdz ar to iespējas sniegt šādu palīdzību kļūst aizvien ierobežotākas. Vērsties var pret jebkuru, kuram ir atšķirīgs viedoklis no Kremļa režīma, tiek pārbaudīti cilvēki ielās, mobilo telefonu saturs,” saka J.Beķeris.
Līdzīgas akcijas astotajā un devītajā maijā norisinājās arī pie vēl 14 citu Eiropas Savienības valstu vēstniecībām Maskavā. Tāpat zināms, ka 9. maijā arī Baltkrievijā pie Latvijas konsulāta Vitebskā bijis līdzīgs protests.