Premjers arī norādīja, ka Krievija ir sākusi "apņēmīgu darbu" cīņā ar korupciju, ar to domājot plašu rezonansi izraisījušās korupcijas lietas, kas pēdējā mēneša laikā pieredzētas Krievijā. Medvedevs interviju sniedza tikai dažas stundas pēc tam, kad Maskava bija asi reaģējusi uz "Magņitska likuma" pieņemšanu Senātā.
Tomēr premjers intervijā, kas tika pārraidīta piecos telekanālos, "Magņitska likumu" nepieminēja, kaut arī iepriekš ASV likumdevēju balsojumu jau bija nosaucis par "kļūdu". Tā vietā viņš uzsvēra, ka Krievija prezidenta Vladimira Putina vadībā virzas pareizajā virzienā.
Premjers aizstāvēja nesen Krievijā pieņemtos likumus, ar kuriem no jauna par kriminālnoziegumu atzīta apmelošana, paaugstinātas soda naudas par nesankcionētu protestu rīkošanu, bet sabiedriskās organizācijas, kas saņem ārvalstu finansējumu, spiestas reģistrēties kā "ārzemju aģenti". "Es neuzskatu, ka šie likumi ir reakcionāri," sacīja Medvedevs. Nevienam nav izdevies pierādīt, ka likumi, kas atbilstoši kritiķu teiktajam pieņemti, vēršoties pret protesta balsīm, būtu izraisījuši tiesību pārkāpumus, skaidroja premjers. "Es uzskatu, ka par politisko režīmu un to, kas notiek ar valsts politisko sistēmu, var spriest pēc reālās darbības, pēc darbības, kas tiek veikta šo likumu rezultātā," sacīja Medvedevs.
ASV Senāts ceturtdien pieņēma likumu par ASV tirdzniecības sakaru paplašināšanu ar Krieviju, tajā ietverot arī nosacījumus, ar kuriem tiek sodītas Krievijas amatpersonas, kas tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos. Obama jau solījis, ka likumu parakstīs. Likumā noteikts, ka Obamam ir jāpublicē to Krievijas amatpersonu vārdi, kas ir vainojamas Krievijas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska tiesību pārkāpumos un nāvē.
ASV ir jāatsaka vīzas un jāiesaldē aktīvi šīm amatpersonām, kā arī citiem indivīdiem, kas tiek vainoti par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Krievijas Ārlietu ministrija reaģēja asi, norādot, ka ASV likumdevēji rīkojušies tā, it kā joprojām būtu Aukstais karš.
Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā. Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.