Atbilstoši D. Medvedeva teiktajam, lielai daļai Krievijas uzņēmumu ir banku konti kā Krievijas, tā ārvalstu bankās, tajā skaitā arī Kiprā, jo tas vienkāršo finanšu operāciju veikšanu. Tāpat Krievijas premjers uzsvēra, ka paziņojumi par viņa valsts pilsoņu ievērojamajiem pelēkajiem jeb ārzonas noguldījumiem Kiprā ir ievērojami pārspīlēti.
„Ir liels skaits Krievijas publisko struktūru, kuras darbojas caur Kipru, tām šobrīd nesaprotamu iemeslu dēļ ir liegta pieeja naudas līdzekļiem, lai gan šīs naudas izcelsme ir acīm redzama, un līdzekļi ir deklarēti atbilstoši prasībām. Tā ir valsts nauda,” sarunā ar presi paziņoja Medvedevs. Krievijas premjers arī piebilda, ka „tieši šī iemesla dēļ mēs esam spiesti ieņemt samērā stingru pozīciju attiecībā uz notikumiem Kiprā un tās parāda noregulēšanu”.
Jāpiebilst, ka laikraksts Kommersant jau iepriekš rakstīja, ka galvenais Krievijas amatpersonu sašutuma iemesls par Kiprā notiekošo ir fakts, ka salu tās pievilcīgās nodokļu sistēmas un plašās krievvalodīgās kopienas dēļ savulaik par bāzes vietu darbam eirozonā ir izvēlējusies virkne Krievijas kompāniju, tajā skaitā daudzi valsts uzņēmumi, kuri tur nodibinājuši filiāles vai meitas uzņēmumus. Daudzām no šīm kompānijām ir ne tikai norēķinu konti, bet arī ievērojami depozīti Kipras bankās. Pēc Kommersant domām, Krievijas uzņēmumu depozīti Kipras bankās varētu būt pat divas reizes lielāki, nekā privātpersonu noguldījumi – attiecīgi līdz 20 un 10 miljardiem ASV dolāru.