Sarunas gaitā D. Medvedevs aizstāv Krievijas pozīciju 2008. gada konfliktā, kā arī atbild uz virkni jautājumu par starptautisko politiku. Uz jautājumu par to, kādēļ Krievijai ir negatīva attieksme pret Gruzijas vēlmi pievietoties NATO, ja ņem vērā, ka alianses dalībnieces ir, piemēram, Baltijas valstis, D. Medvedevs atbild: "Vai jūs domājat, ka mums ir patīkami, ka viņi [Baltijas valstis] ir NATO dalībnieki? Mums tas nepatīk tieši tāpat [kā Gruzijas iespējamā dalība NATO]. Viņi ir stabili kaimiņi. Es vēlētos, lai arī mums [Krievijai un Gruzijai] būtu normālas, labas attiecības, lai mēs būtu normāli kaimiņi, jo īpaši tādēļ, ka mūsu attiecības pastāv jau daudzus gadsimtus, un tās vienmēr ir bijušas ļoti draudzīgas."
Vienlaikus Krievijas premjerministrs norāda, ka "šajā gadījumā jautājums diemžēl nav par attiecībām starp cilvēkiem, bet gan par starpvalstu attiecībām, kuras šajā gadījumā tiek veidotas pēc citiem principiem".
"Dalība NATO neko nedod Gruzijai kā suverēnai, attīstību piedzīvojošai valstij, taču tajā pašā laikā rada iemeslu ilgtermiņa spriedzei attiecības starp mūsu valstīm. Un [spriedze pastāv] nevis 2008. gada konflikta dēļ, kurš izcēlās domstarpību starp jūsu valsti un šīm mazajām tautām [osetīniem un abhāziem], bet jau citu iemeslu dēļ – aizsardzības apsvērumu dēļ, jo jūs varat kļūt par lielas militāri – politiskas alianses biedriem, kura, rodoties noteiktām situācijām, kļūst par mūsu tā dēvēto potenciālo pretinieku," uzskata Krievijas premjerministrs.
"Mums pastāv partnerattiecības [ar NATO] un mēs tās attīstām, bet mēs nevaram ignorēt faktu, ka alianses militārais spēks noteiktā veidā ir vērsts pret mums un arī viņi nevar to ignorēt. Es nezinu, kas notiks pēc piecdesmit vai simts gadiem. Varbūt viss būs pavisam vienkārši un labi, taču pagaidām tā nav. Un šajā ziņā Gruzijas dalība Ziemeļatlantijas blokā jums neko papildus nedod. Un manuprāt, ir nepieciešams to apzināties," izteicies D. Medvedevs.
Sarunas turpinājumā Krievijas premjerministrs arī norāda, ka Krievija nekādi nespēj ietekmēt NATO lēmumus par jaunu dalībvalstu uzņemšanu, jo tā ir pašas alianses un tās kandidātvalstu brīva izvēle.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) portālam Diena.lv norādīja, ka šāda D.Medvedeva retorika liecina par to, ka "Krievijas politiķi vēl joprojām dzīvo 19. un 20.gadsimta ģeopolitiskajās realitātēs, kur noteicošais diskurss bija valstu ietekmes sfēras".
"Mūsdienās šādi izteikumi ir pilnīgi nevietā. Baltijas valstis jau desmit gadus ir NATO, un mūsu atrašanās šajā organizācijā ir tikai veicinājusi drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to Medvedeva izteicieniem par kādu spriedzi valstu attiecībās tieši NATO dēļ nav pamata. Tādi izteicieni varbūt iederētos pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados nevis 2013.gadā. Turklāt Krievijai jau 20.gadsimtā ir bijušas kaimiņvalstis, kas ir NATO – Turcija un Norvēģija, un tas nekādu kaitējumu starpvalstu attiecībām nav nodarījis," sacīja ārlietu ministrs.
"Tajā pašā laikā jāatzīst, ka pati Krievija, rīkojot savas militārās mācības pie mūsu valsts robežām, ir rīkojusies necaurspīdīgi. Mēs vēlējāmies atbilstoši straptautiskajai praksei nosūtīt savus novērotājus uz mācībām Zapad, diemžēl tas tika liegts," norādīja E.Rinkēvičs.
E.Rinkēvičs arī atzina, ka Krievijas nevēlēšanās redzēt Gruziju NATO un šādi izteikumi attiecībā uz šo Kaukāza valsti tieši pašlaik ir zīmīgi, jo šajās dienās aprit piektā gadskārta kopš Krievijas un Gruzijas militārā konflikta.
(ziņa papildināta ar Latvijas ārlietu ministra viedokli)