Tomēr jaunais ASV prezidents Baraks Obama apliecinājis, ka vēlas atvērt jaunu lapaspusi attiecībās ar Krieviju.
"Krievijai nepieciešami Rietumi tik pat lielā mērā kā Rietumiem Krievija," pēc ierašānās sanāksmē sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibands.
Amatpersonas atzinušas, ka joprojām starp NATO un Krieviju pastāv nesaskaņas, tomēr tām ir arī kopējas intereses pie kurām ir jāstrādā.
"Mums ir skaidras kopējās intereses ar Krieviju: Afganistāna, cīņa pret terorismu un cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu," atklājot samitu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers. "Mēs pavisam neatkāpjamies no uzskata, ka joprojām starp NATO un Krieviju pastāv nopietnas viedokļu atšķirības, sevišķi par Gruziju."
Lietuva izteikusi bažas par aizvien agresīvāko Krievijas uzvedību, tādēļ NATO soli uztver negatīvi. "Manuprāt, šobrīd ir pāragri atklāt formālu dialogu," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Vigaudas Ušackas, uzsverot, ka NATO vajadzēja izmantot laiku līdz alianses samitam aprīlī, lai atsāktu ciešāku sadarbību ar Krieviju.
Viņa Igaunijas kolēģis Urmass Paets gan bija pretējās domās. "Mēs nekavēsimies, jo ir daudz jautājumu, kuros NATO un Krievijai jāsadarbojas. Piemērām, kravu tranzīts uz Afganistānu, Irāna, Tuvo Austrumu miers, kodolieroču neizplatīšana," viņu citē Reuters.
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins tic, ka "atsvešināšanās periods" Krievijas un NATO attiecībās "ir aiz muguras".