"Man ir jāsaka, ka šī jaunā doktrīna neatspoguļo reālo pasauli.. NATO nav Krievijas ienaidniece," Rasmusens teica aģentūrai "Reuters" Minhenes starptautiskās drošības konferences laikā.
Vēlāk NATO ģenerālsekretāra preses sekretāra izplatītajā paziņojumā citēts Rasmusena teiktais: "NATO nav Krievijas ienaidnieks. Mēs gribam stratēģiskas partnerattiecības ar Krieviju, jo mums ir kopīgi draudi."
Kā vēstīts, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apstiprinājis jauno valsts militāro doktrīnu, kurā par vienu no galvenajiem draudiem tās drošībai atzīta NATO paplašināšanās.
Kā norādīts dokumentā, kas publicēts Kremļa interneta vietnē, Krievija par nopietnāko ārējo draudu savai drošībai uzskata "centienus globalizēt Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas funkcijas, pārkāpjot starptautisko tiesību normas", kā arī "tuvināt NATO valstu militāro infrastruktūru Krievijas Federācijas robežām, ieskaitot bloka paplašināšanu," un "destabilizēt situāciju atsevišķās valstīs un reģionos".
Par apdraudējumu atzītas "teritoriālās pretenzijas pret Krieviju un tās sabiedrotajiem, iejaukšanās to iekšējās lietās" un "ārvalstu militāro kontingentu izvēršana teritorijās, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un tās sabiedrotajiem".
Būtiskiem draudiem pieskaitīta gan "stratēģiskās pretraķešu aizsardzības sistēmu, kā arī augstas precizitātes parastā bruņojuma sistēmu veidošana un izvēršana", gan "militāra spēka demonstrēšana provokatīvos nolūkos manevru laikā teritorijās, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un tās sabiedrotajiem".
Medvedevs piektdien valsts Drošības padomes pastāvīgo locekļu sēdē paziņoja, ka apstiprinājis gan jauno Krievijas militāro doktrīnu, gan "Valsts politikas pamatprincipus kodolsavaldīšanas jomā laika posmam līdz 2020.gadam".
Decembra beigās Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs jau paziņoja, ka jaunā militārā doktrīna paredzēs Krievijai tiesības "lietot kodolieročus, lai aizstāvētu savu valsti un savus sabiedrotos, vai arī gadījumā, ja apdraudēta valsts pastāvēšana", atgādina aģentūra RIA "Novosti".
Pēc Makarova teiktā, šajā dokumentā ietvertas arī dažas jaunas tēzes attiecībā uz militāro celtniecību un militāro ekonomiku.
Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs norādījis, ka doktrīna balstīta uz agrākajiem dokumentiem, jo "nenoraida to, kas bijis iepriekš", tomēr vienlaikus atspoguļo arī "kardināli jauno situāciju pasaulē".
Abi pieņemtie dokumenti paredz tālāk attīstīt tā dēvēto kodoltriādi - sauszemes, jūras un gaisa kodolbruņojumu. Iecerēta karakuģu un zemūdeņu būve un bruņoto spēku nodrošināšana ar jauniem uz modernajām tehnoloģijām balstītiem ieročiem.
Kā uzskata eksperti, jaunā militārā doktrīna ietver pretrunīgu un bīstamu tēzi, ka Krievijai ir tiesības lietot kodolieročus, ne vien atbildot uz agresiju, bet arī atomtrieciena vai pat tikai plaša uzbrukuma draudu gadījumā, raksta izdevums "Trud". Faktiski tā paredz Krievijai tiesības uzsākt "preventīvu kodolkaru".
"Padomju Savienībā militārā doktrīna nepastāvēja kā oficiāls dokuments, bet Aizsardzības ministrijā bija izstrādāta tā dēvētā atbildes prettrieciena koncepcija, (..) kas nozīmēja, ka, tikko uz mūsu pusi lidotu atomlādiņi, mums būtu jāpalaiž savas kodolraķetes. Tādējādi draudi tika saprasti gluži materializētā nozīmē, bet tagad nav saprotams, par ko ir runa," laikrakstam sacījis bijušais Krievijas stratēģisko spēku galvenā štāba priekšnieks Viktors Jesins.
(pievienotas pirmās trīs rindkopas)