Navaļnijs otrdien tviterī paziņoja, ka Krievijā pieaug saniknojums par iebrukumu kaimiņvalstī.
Viņš atsaucās uz savas komandas veiktu aptauju, un paziņoja, ka protesti rada papildu spiedienu uz Kremli, kurš jau tā "izmisīgi" vēlas izbeigt karu "pēc iespējas ātrāk".
Aptaujas, kurā tiešsaistē piedalījušies 700 Maskavas iedzīvotāji, rezultāti liecina, ka 3.martā 53% respondentu sacīja, ka Krievija ir agresors salīdzinājumā ar 29% līdzīgā aptaujā, kas veikta 25.februārī. Vienlaikus to, kuru vērtējumā Krievija Ukrainā iegājusi kā atbrīvotāja, īpatsvars ir sarucis nedaudz - no 31% 25.februārī līdz 28% 3.martā.
Ja nākamajā dienā pēc kara sākuma 25% respondentu atbildēja, ka Krievija veic miera uzturēšanu Ukrainā, jaunākajā aptaujā tādu ir tikai 12%.
Tāpat aplūkotajā laika periodā 2,5 reizes pieaudzis to aptaujāto īpatsvars, kuri uzskata, ka Ukrainā notiekošajā vainojama Krievija. 25.februārī tādu bija 14%, bet 3.martā - 36%.
"Pretkara noskaņojums sabiedrībā turpinās augt, tādēļ pretkara protestus nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt," Navaļnijs rakstīja angliski.
Iepriekš Navaļnijs aicināja Krievijas iedzīvotājus pret karu protestēt katru dienu, tāpat viņa komanda aicināja iziet ielās Starptautiskajā Sieviešu dienā, kas tiek atzīmēta 8.martā un Krievijā ir brīvdiena.
Navaļnijs izcieš divu ar pusi gadu cietumsodu apsūdzībās par krāpšanu. Viņa sabiedrotie uzstāj, ka apsūdzības ir politiski motivētas.
Kopš Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijā demonstrācijās pret šo karu aizturēti vairāk nekā 13 500 cilvēku, tostarp nevalstiskā organizācija "OVD-Info" ziņoja, ka nedēļas nogalēs 60 Krievijas pilsētās tika aizturēti vismaz 5016 protestētāji.
Krievijā praktiski ir aizliegti jebkādi opozīcijas protesti un demonstrācijas, par ko draud bargi naudas un cietumsodi.
Varasiestādes cenšas apklusināt jebkādu kritiku par karu Ukrainā, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā parakstīja likumu, kas paredz sodus, tostarp cietumsodu līdz 15 gadiem, par "viltus ziņu" izplatīšanu saistībā ar Krievijas armiju.
Jaunā likuma dēļ slēgtas daudzas ārvalstu un Krievijas neatkarīgo mediju redakcijas, bet varasiestādes kopš likuma spēkā stāšanās piektdien jau sākušas vairākus administratīvos procesus par konstatētiem pārkāpumiem.