Svētdien noslēdzās trīs dienas ilgusī balsošana, pirms kuras prezidenta Vladimira Putina autoritārais režīms izvērsa nesaudzīgu kampaņu pret saviem oponentiem, jo aptaujas liecināja, ka valdošās partijas "Vienotā Krievija" popularitāte bija nokritusies līdz rekordzemam līmenim.
Neskatoties uz to, "Vienotā Krievija" paziņojusi, ka tai atkal izdevies nodrošināt Valsts domē konstitucionālo vairākumu.
"Vienotās Krievijas" pārstāvis Andrejs Turčaks žurnālistiem pavēstījis, ka balsojumā pēc partiju sarakstiem valdošā partija ieguvusi 120 deputātu vietas, bet vienmandāta apgabalos - 195. Tādējādi "Vienotās Krievija" parlamenta apakšpalātā sev nodrošinājusi 315 no 450 deputātu vietām.
Tas gan ir mazāk nekā līdzšinējās 334 vietas, taču pietiekami, lai bez citu partiju atbalsta varētu pieņemt jebkuru likumu, tostarp grozīt konstitūciju.
Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem uz pulkst.10.00, kad bija saskaitīti 85% biļetenu, "Vienotā Krievija" ieguvusi 49,76% balsu. Valdošajai partijai ar 19,61% balsu seko komunisti.
Taču pat saskaņā ar prognozēm, ko pirms vēlēšanām izdarīja valsts kontrolētie aptauju veicēji, "Vienotā Krievija" varēja cerēt tikai uz aptuveni 30% balsu.
Ieslodzījumā esošā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki šos rezultātus jau nodēvējuši par "dīvainiem".
"Tas patiesi ir neticami. Es atceros sajūtas 2011.gadā, kad viņi nolaupīja vēlēšanas. Tas pats notiek tagad," izteikusies Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša.
Masveidīgie pārkāpumi 2011.gada vēlēšanās izsauca kopš PSRS sabrukuma nepieredzēti vērienīgus protestus, kurus varasiestādes galu galā ar spēku apslāpēja.
Taču tagad pat opozīcijas līderi atzīst, ka nekādi protesti pēc vēlēšanām, domājams, nenotiks, jo vairums Kremļa aktīvāko pretinieku jau atrodas aiz restēm vai bijuši spiesti valsti pamest, bet lielākā daļa pārējo pilsoņu ir vai nu apātiski, vai iebiedēti.
Runājot par masveidīgo rezultātu viltošanu, opozīcija īpaši norāda uz Maskavā aizkavēto elektroniskās balsošanas rezultātu publicēšanu.
Ar Navaļniju saistītās organizācijas pirms vēlēšanām tika pasludinātas par "ekstrēmistiskām", tādējādi liedzot jebkuram to pārstāvim pašam kandidēt vēlēšanās. Izmantojot dažādus citus līdzekļus, kandidēšana tika liegta arī vairumam citu vērā ņemamo opozīcijas pārstāvju.
Tāpēc Navaļnija līdzgaitnieki izvērsa tā dēvētās gudrās balsošanas kampaņu, aicinot vienmandāta vēlēšanu apgabalos neatkarīgi no ideoloģijas balsot par jebkuru kandidātu, kam ir vislielākās cerības pārspēt "Vienotās Krievijas" kandidātu.
Vairums no "gudrās balsošanas" sarakstos iekļautajiem kandidātiem bija komunisti, un vēlēšanu rezultāti liecina, ka "gudrajai balsošanai" varētu būt bijusi ietekme uz iespējamo iznākumu.
Iepriekšējās Valsts domes vēlēšanās, kas notika 2016.gadā, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem "Vienotā Krievija" ieguva 54,2% balsu, bet komunisti 13,3%.
Saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem Valsts domē, pārvarot 5% barjeru, iekļuvušas vēl trīs partijas - Vladimira Žirinovska vadītā Liberāldemokrātiskā partija un par Kremļa kabatas partiju uzskatītā kreisi orientētā "Taisnīgā Krievija", kas šoreiz veidoja kopīgu sarakstu ar kreisi nacionālistisko partiju "Krievijas patrioti" un profašistisko partiju "Par taisnību", kuru vada bēdīgi slavenais rakstnieks un Austrumukrainā karojušo teroristu bandu vadonis Zahars Preļepins.
Valsts domē iekļuvusi arī līdz šim parlamentā nepārstāvētā labēji centriskā partija "Jaunie ļaudis".
Trimdā esošais Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs izteicies, ka taktiskā balsošana ir "satricinājusi" Krievijas politisko eliti.
"Mēs piespiedām viņus vai nu atzīt sakāvi, vai arī visu acu priekšā, absolūti bezkaunīgi, bez jebkādas kaunēšanās viltot" rezultātus, vietnē "YouTube" pārraidītajā uzrunā uzsvēris Volkovs.
Varasiestādes centās jebkādiem līdzekļiem bremzēt "gudrās balsošanas" kampaņu.
Kampaņas tīmekļa vietne tika bloķēta. ASV tehnoloģiju giganti "Google" un "Aple", piekāpjoties Krievijas varasiestāžu prasībām, izņēma no saviem veikaliem Navaļnija lietotni. Balsošanas pēdējā dienā "Google" bloķēja "gudrās balsošanas" materiālus "Google Docs" un "YouTube".
Tas viss, domājams, mazināja arī vēlētāju aktivitāti, kas saskaņā ar pēdējiem datiem, kurus Centrālā vēlēšanu komisija publicēja svētdien, sasniedza tikai 45%.
Kremļa oponenti norāda, ka plašas rezultātu viltošanas iespējas nodrošinājusi gan elektroniskā balsošana, gan jaunieviestie novērotāju darbības ierobežojumi, gan balsošanas izstiepšana uz trīs dienām, ko varasiestādes gan pamato ar Covid-19 pandēmiju.
Līdz svētdienas vakaram nevalstiskā vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" ("Balss") bija saņēmusi jau vairāk nekā 4900 ziņojumus par dažādiem pārkāpumiem.
Taču naktī uz pirmdienu, kad norisinājās balsu skaitīšana, sāka ienākt ziņas par vēl kliedzošākiem pārkāpumiem, tostarp par novērotāju, kandidātu un pat nevēlamu vēlēšanu komisiju locekļu vardarbīgu padzīšanu no iecirkņiem.
Tikmēr policija konstatēto pārkāpumu gadījumos parasti vai nu nav iejaukusies, vai pat nostājusies rezultātu viltotāju pusē un vērsusies pret to atmaskotājiem.