Pret apzinātu bezatbildību

Tas ir bezatbildīgs, bet apzināts ceļš uz aizņemšanās lavīnas iekustināšanu. Apzināta bezatbildība Krištopana valdības bezatbildība pirmkārt izpaužas kā kurss uz valsts parāda palielināšanu par 114 miljoniem latu jeb 1/3 daļu no līdzšinējā parāda, sasniedzot robežu 3% no iekšzemes kopprodukta viena gada laikā. Šo robežu par kritisko sev ir noteikušas pat Eiropas attīstītākās valstis. Bezatbildīga ir šodienas problēmu pārcelšana uz nākotni (piemēram, īres tiesas, mērķdotācijas skolotāju algām). Bezatbildīgs ir valstiskas ilgtermiņa politikas, politiskās gribas trūkums šajā budžetā. Biedējoši ir tas, ka šāda pieeja no valdības puses ir apzināta. Visticamāk, tā ir apzināta bezspēcība, kad kaut kādu slēptu mērķu realizācijai par katru cenu jānotur uz neskaidriem principiem izveidota valdība. Krištopans, kura vadītās valdības izveidošanās nav normāla politiskā procesa rezultāts, arī pret 1999.gada valsts budžetu izturas nevis kā politiķis, bet gan kā politisks sīkumtirgotājs, un tas nevar būt neapzināti. Deputātu balsis tiek uzpirktas, tirgojoties ar ministru amatiem, sadalot partijām, gluži kā pirmklasniekiem, kabatas naudas un rīkojot goda mielastus pēc brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiku tradīcijām. Mums šāda bezprincipialitāte nav pieņemama. Aizņemšanās 1996.gadā valsts pārtrauca postošo aizņemšanās politiku. Vēl pēc gada Latvijā bija pirmais bezdeficīta budžets, valdība kā lielākais spēlētājs finansu tirgū, pārtraucot aizņemšanās politiku, bija panākusi kredītlikmju pazemināšanos, kas radīja pamatu ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, stabilitātei un attīstībai. Bija vajadzīga politiskā griba un ilglaicīgs redzējums, lai pateiktu, ka «šogad budžetā būs tikai algas, pensijas un silti radiatori», bet cilvēki to saprata, uzticējās un netika pievilti. Krištopana valdība šogad gatavojas pārspēt Māra Gaiļa aizņemšanās rekordu, kas bija 80 miljoni latu 1995.gadā. Tas nozīmē, ka tiek pārvilkta svītra tam, ko Latvija panāca, 1996.gadā savelkot jostu ciešāk. Pūliņi būs padarīti veltīgi. Vēl vairāk. Lai izrautos no nākamās parādu bedres, būs jāstrādā vēl smagāk, jāpieņem vēl nepopulārāki lēmumi, budžetā būs tikai tik daudz, cik vajadzīgs tām pašām algām, pensijām un šoreiz jau knapi remdeniem radiatoriem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ne jau Krištopana valdība būs tā, kas spēs pieņemt šādus lēmumus. Turpinot aizņemšanās politiku, Latvijā samazināsies kredītu pieejamība, pieaugs kredītprocenti, līdz ar to samazināsies ekonomiskā aktivitāte un palielināsies bezdarbs. Ja banka uzņēmējam atteiks kredītu, tad viņam būs jāsaprot, ka bankā jau pabijis Krištopans. Ja banka noteiks augstu kredītlikmi, tad uzņēmējam jāapzinās, ka Krištopans samaksājis par valsts aizņēmumu tik augstu procentu, ka bankai kļūst neinteresanti kreditēt uzņēmēju. Tautas partija nevar atbalstīt šādu politiku, tāpēc balsojumā par budžeta pieņemšanu kopumā balsos pret. Sadale Iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu, bet rītu nāks un prasīs vēl. Iedod viņam tīklus, iemāci ar tiem rīkoties, un viņš spēs par sevi rūpēties katru dienu. Krištopana valdība pamet cilvēkam zivi. Par tīkliem runāts netiek. Budžets ir instruments, kas ļauj valdībai vadīt valsts attīstību. Bet tikai tajā gadījumā, ja valdība saprot, ko nozīmē vadīt, kas ir valsts un kas ir attīstība. Krištopana valdība savā budžeta projektā diemžēl to nav spējusi parādīt. Latvijas kartē parādās investīciju neskarti rajoni, tajā pašā laikā lauvas tiesu investīciju sadalot Rīgai un Ventspilij. Budžets neatspoguļo ilgtermiņa lauku attīstības un lauksaimnieciskās ražošanas perspektīvu, izglītības politiku, sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanu, atbalstu vienmērīgai reģionu attīstībai, atbalstu ekonomiskās aktivitātes palielināšanai. Tajā pašā laikā patēriņam tiek sadalīti ārkārtas ieņēmumi un palienēta nauda. Deficīts sociālajā budžetā tiek lāpīts ar aizdotu naudu. Ieņēmumi no valsts īpašuma pārdošanas (privatizācijas) pilnā apjomā iekļauti budžeta ieņēmumu daļā, nedomājot par to, ka tie ir īslaicīgi ieņēmumi, un nav skaidrs, kas tos aizvietos nākotnē. Tiek palielināti izdevumi valsts aparāta uzturēšanai. Kompromisi Pirms budžeta priekšlikumu iesniegšanas Vilis Krištopans, neslēpjot naidu, paziņoja, ka viņš vislabprātāk vēlētos, lai Tautas partija neiesniedz nevienu priekšlikumu. Jāatzīst, ka valdošajā koalīcijā tomēr ir arī daudz profesionālu politiķu, un, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Ivaru Godmani, Robertu Zīli un citiem, ir panākta vairāku Tautas partijas atbalstītu risinājumu iekļaušana budžeta projektā. Tas attiecas gan uz budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļu. Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi trīs no četriem līdzekļu avotiem, ko savos priekšlikumos norādīja TP - izdevumu neparedzētiem gadījumiem samazināšana, ieņēmumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu un akcīzes nodokļa automašīnām struktūras sakārtošana. Budžeta izdevumu daļā iekļauts finansējums piecus un sešus gadus vecu bērnu, kuri neapmeklē bērnudārzus, pirmsskolas apmācībai. Tika panākts zināms kompromiss Kultūrkapitāla fonda finansējumā, kaut gan TP joprojām uzskata, ka tas joprojām ir nepietiekams. Par pozitīvu jāuzskata arī panāktais risinājums aizsardzības finansējuma jautājumā. Kaut arī budžets kopumā vērtējams kā nepieņemams, Tautas partija apzinās, ka visticamāk Vilim Krištopanam izdosies pielietot savu principu «Kā es likšu, tā viņi balsos» un budžets Saeimā tiks apstiprināts. Tāpēc TP frakcija balsos par virkni atsevišķu budžeta pozīciju, lai nepieļautu, ka koalīcijas iekšējo pretrunu un pretrunu ar premjera viedokli rezultātā tiktu «izgāzti» panāktie kompromisa risinājumi. Perspektīva Pēdējos trīs gados jau ir bijis pierasts, ka gada vidū, izdarot budžeta grozījumus, tiek fiksēta ieņēmumu daļas pārpilde. Tas ir ļāvis palielināt finansējumu jomās, kur tas ir bijis visvairāk nepieciešams. Šogad Tautas partija šādu iespēju neparedz. Pirmkārt, vēl nav pārvarētas Krievijas ekonomiskās krīzes sekas un, otrkārt, Krištopana valdības finansu kurss nav vērsts uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kas varētu dot cerības uz budžeta ieņēmumu palielināšanos. Pašreizējās tendences liecina, ka budžeta grozījumi šā gada vidū nevis dos papildu iespējas, bet gan tieši otrādi - iespējama izdevumu samazināšana. Precīzāku novērtējumu un prognozes par Krištopana valdības budžeta sekām Latvijas tautsaimniecībā varēs izdarīt aprīlī-maijā. Taču jau tagad ir skaidrs, ka gada vidū tā ietekme tikai sāks izpausties, bet nākamā gada budžeta sastādīšana pilnīgi precīzi atklās finansu kursa maiņas postošās sekas. Jāņem vērā, ka tuvojas laiks ārvalstu aizdevumu pamatsummu atmaksai, noslēgumam tuvojas privatizācija, kas šogad vēl ļāva aizlāpīt vismaz pamatbudžeta caurumus, turklāt valdības spiediena rezultātā uz nākamā gada sākumu pārcelta virknes likumu spēkā stāšanās, kuru izpildei nepieciešami ievērojami līdzekļi. Izvērtējot valstī veidojošos situāciju, Tautas partija aicina ar piesardzību izturēties pret premjerministra jau tradicionāli bravūrīgajiem, neapdomīgajiem un bīstamajiem apgalvojumiem. Par spīti smagajai situācijai, Tautas partija aicina katru atcerēties vissvarīgāko - pamatvērtības, kas veido cilvēka dzīvi. Mums tās ir - morāle, ģimene un valsts. Mēs ticam mūsu valsts attīstībai.