«Mūsu diplomātiskais dienests aktīvi nesadarbojas ar Occupy Wall Street, taču jūsu diplomātiskais dienests aktīvi sadarbojas un tieši atbalsta Krievijas opozīciju,» V. Putins otrdien uzsvēra intervijā angļu valodā raidošajam Krievijas televīzijas kanālam RT. Occupy Wall Street ir protestu kustība, kas aizsākās 2011. gadā Ņujorkā un vērsta pret baņķieriem, finansistiem un politiķiem, kurus protestētāji apsūdz globālās ekonomikas sagraušanā un cilvēku nabadzības vairošanā.
Krievijas prezidents jau agrāk vainojis ASV atbalstā opozicionāriem, uzsverot, ka amerikāņu finansiālais atbalsts esot «vējā izsviesta nauda».
Trešdien Maskavā, pēc policijas aplēsēm, protestā piedalījās ap sešiem tūkstošiem cilvēku, tomēr opozicionāri apgalvo, ka ieradušies ap 30 tūkstošiem aktīvistu. Sanākušie pieprasīja atcelt apsūdzības 12 protestētājiem, kuri aizturēti 2012. gada 6. maija protestu laikā. Vēl pret 16 cilvēkiem sākta izmeklēšana. Toreiz pēc V. Putina atgriešanās prezidenta krēslā protesti pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju un tika aizturēti ap 650 cilvēkiem.
Trešdienas protests noritēja mierīgi, un netika fiksēti vērienīgi incidenti. «Krieviju bez Putina!» skandēja aktīvisti, nesot plakātus ar tādiem uzrakstiem kā «Putins ir mūsu valsts apkaunojums» un «Nost ar prezidenta autokrātiju!».
Pirms protesta sākuma arestēti aptuveni desmit cilvēku, kuri nepakļāvās policijas pavēlei neizmantot plakātus un karogus ar opozicionāru kustības Kreisā fronte simboliku. Prokuratūra līdz 19. jūlijam apturējusi Kreisās frontes darbību, pārmetot organizācijai virkni pārkāpumu, tostarp finansējuma avotu neatklāšanu.
«Kreisās frontes darbība ir apturēta, taču organizācija nav aizliegta, tādēļ šādu policijas rīcību mēs uzskatām par nelikumīgu,» organizācijas pārstāvi Jevgeņiju Tretjakovu citēja NEWSru.com.
Par spīti tam, ka protestos izdodas pulcēt arvien mazāku skaitu cilvēku, opozicionāri sola nepadoties un plāno nākamo akciju.