Savukārt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pateicās visiem konferences dalībniekiem, kā arī atzīmēja, ka noslēgtās vienošanās būs izdevīgas „kā Krievijai, tā tās nākošajiem partneriem”.
Līdz ar to Krievija pēc 18 gadus ilgušām sarunām ir kļuvusi par pēdējo no pasaules lielajām ekonomikām, kura pieņēmusi lēmumu par pievienošanos PTO. Tomēr iestāšanās līgums vēl jāratificē Krievijas parlamentam, kurš, pēc daudz analītiķu domām, negatavojas to darīt ātrāk kā pēc nākošā gada 4. martā gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām. Galīgais termiņš līguma ratifikācijai ir 15. jūnijs.
Jāpiebilst, ka dalība PTO Krievijā tiek vērtēta ļoti pretrunīgi, jo vienlaikus ar pieeju plašākiem tirgiem Krievijai nāksies ievērojami samazināt valsts subsīdijas atsevišķām nozarēm, it īpaši lauksaimniecībai. Pastāv bažas, ka subsīdiju samazināšana var novest pie atsevišķu nozaru iznīkšanas, bezdarba pieauguma un sociālās spriedzes rašanās sabiedrībā. Pēc atsevišķu ekspertu domām, šo bažu dēļ Krievija var vilcināties ar līguma ratificēšanu, bet gadījumā, ja globālā krīze vērsīsies plašumā, uz laiku atteikties no dalības PTO.