Ierosinājumos, kas tiek gatavoti likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā, noteikts aizliegums ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus, kā arī aizliegta arī starpniekorganizāciju darbība šajā jomā. Lai šos aizliegumus īstenotu, Krievijai būs jālauž ar ASV noslēgtais līgums par sadarbību adopcijas jomā, kas ir spēkā kopš 2012.gada novembra.
Likumprojekts, kas neoficiāli tiek saukts ASV dzīvību zaudējušā krievu zēna vārdā par "Dimas Jakovļeva likumu", Valsts domē pirmajā lasījumā jau tika apstiprināts 14.decembrī. Tajā paredzētas finanšu sankcijas pret personām, kas ir iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos. Cita starpā iniciatīva ir vērsta pret adoptētājiem, kas ir pārkāpuši Krievijas bērnu tiesības.
Vienotās Krievijas labojumos, kas parlamentā ir jāiesniedz līdz pirmdienas vakaram, paredzēts, ka sankcijas tiks attiecinātas ne tikai uz Krievijas iedzīvotāju tiesību pārkāpējiem, bet uz visiem, kas ir bijuši iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos.
Kā skaidro Vedomosti, šādā redakcijā jaunais likums varētu skart personas, kas tiek vainotas par cietsirdīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem Gvantanamo cietumā.
ASV prezidents Baraks Obama piektdien parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kurā paredzēta normālu tirdzniecības sakaru izveidošana ar Krieviju, bet arī noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām.
Obama likumu parakstīja dienu pēc tam, kad Putins bija nosodījis ASV likumdevēju apstiprināto likumu, ar kuru Vašingtonas "melnajā sarakstā " tiek iekļautas Krievijas amatpersonas, kas ir vainojamas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāvē pirmstiesas ieslodzījumā. Atbilstoši "Magņitska likumam" "melnajā sarakstā" iekļautajām Krievijas amatpersonām Vašingtonai ir jāatsaka ASV vīzas, kā arī jāiesaldē viņu aktīvi.
Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.