Krievija 2011.gadā Kiprai piešķīra aizdevumu 2,5 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) apmērā, kuru nepieciešams atmaksāt līdz 2016.gadam. Putins devis norādījumus "valdībai un Krievijas Finanšu ministrijai sadarboties ar partneriem, lai lemtu par Kiprai iepriekš piešķirtā aizdevuma restrukturizāciju," ziņu aģentūras citē Putina preses pārstāvi Dmitriju Peskovu.
Šāds ierosinājums ir labas ziņas Eiropas amatpersonām, kuras iepriekš pirmdien aicināja Kipru turpināt pārrunas ar Maskavu pēc pagājušajā nedēļā neveiksmīgajām sarunām par aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu.
Putins gan neprecizēja, ko šī restrukturizācija varētu ietvert. "Ņemot vērā Eirogrupas lēmumus, Putins uzskata, ka ir iespējams atbalstīt Kipras prezidenta un Eiropas Komisijas pūliņus, kas paredzēti krīzes pārvarēšanai valsts banku sistēmā," sacīja Peskovs.
Putina komentāriem vajadzētu arī mazināt atsevišķu Eiropas amatpersonu, tostarp Francijas ārlietu ministra Lorāna Fabiusa bažas, ka Krievijas reakcija uz Kipras glābšanas programmu varētu būt skarba.
Kipra un eirozonas finanšu ministri naktī uz pirmdienu panāca vienošanos par valsts glābšanas programmu, kas paredzēs krievu investoriem, kuri Kipras bankās noguldījuši aptuveni 31 miljardu dolāru (16,8 miljardus latu), zaudēt naudu saistībā ar nodokli depozītiem virs 100 000 eiro.
Krievija jau iepriekš bija paudusi sašutumu par Kipras sākotnējo ieceri noguldījumiem virs 100 000 eiro piemērot nodokli gandrīz 10% apmērā, taču šis plāns tika atcelts pēc tā noraidīšanas parlamentā.
Eiropas Savienības un Kipras amatpersonas vēl nav līdz galam vienojušās, kāda apmēra nodoklis tiks piemērots lielākajiem noguldījumiem Kipras bankās. Kipras valdības pārstāvis Krists Stilianids pirmdien paziņoja, ka visi depozīti Kipras lielākajā bankā Bank of Cyprus, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks aplikti ar vienreizējo nodevu aptuveni 30% apmērā.