Divas reģiona lielvaras - Ķīna un Indija - savtīgu interešu dēļ nevēlas pieslieties Rietumu nostājai, bet vēl viens smagsvars - Japāna - apliecinājis savu atbalstu sankcijām pret Krieviju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā, televīzijas tiešraidē paziņojot par lēmumu anektēt Krimu, pateicās Ķīnai par sapratni jautājumā, kas Rietumu pasauli ir noskaņojis pret Maskavu.
Putina pateicība daudzos izraisīja neizpratni. Lai gan Pekina neatbalsta sankcijas pret Krieviju un skaļi nenosoda Maskavas rīcību, Ķīnas līderi arī nav aizstāvējuši Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Mēneša sākumā Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Pekina neatbalsta iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, un uzsvēra, ka "respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību". Bet 15. martā Ķīna atturējās ANO Drošības padomes balsojumā par rezolūciju, kas neatzīst 16. martā notikušo Krimas referendumu par pievienošanos Krievijai.
"Ķīna neko neizdarīja, tikai atturējās no balsošanas pret Krieviju," ziņoja Honkongas telekanāls Phoenix TV, kas ir draudzīgs komunistiskajam režīmam. "Putina pateicība apliecina, ka viņš ir ļoti izolēts un spiests pateikt Rietumiem, ka viņam ir ķīniešu atbalsts."
Televīzija uzskata, ka Krievijas prezidenta atzinība drīzāk rada diskomfortu Pekinai, kas nevēlas izrādīt pat ne vismazāko atbalstu separātismam, ko var novērot atsevišķos reģionos Ķīnā.
Noslēgumam tuvojas vairākus gadus ilgušās Maskavas un Pekinas sarunas par Krievijas dabasgāzes piegādi Ķīnai. Ļoti iespējams, ka Kremļa tik ļoti kārotais līgums tiks parakstīts jau maijā, kad Putinam paredzēta vizīte Ķīnā. Analītiķi prāto, ka Kremļa saimniekam līguma noslēgšana būtu lieliska iespēja parādīt, ka globālās varas centrs ir pārbīdījies uz Austrumiem un ka Krievijai Rietumi nemaz nav vajadzīgi.
"Jo sliktākas ir Krievijas attiecības ar Rietumiem, jo Krievija vēlēsies būt tuvāk Ķīnai. Ja Ķīna tevi atbalsta, neviens nevar teikt, ka esi izolēts," uzskata Ķīnas eksperts Vasilijs Kašins no Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra, kas pēta Krievijas bruņojuma tirdzniecību un aizsardzības tendences.
Tomēr viss nav tik rožaini, jo Maskava ar Pekinu nespēj vienoties par gāzes cenu. Ķīna varētu izmantot Krievijas sliktās attiecības ar Rietumiem un iespējamās sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, lai panāktu sev vēlamākus nosacījumus. Avoti Krievijas gāzes nozarē ziņu aģentūrai Reuters apgalvo, ka Ķīna grib par gāzi maksāt mazāk nekā Eiropa.
Plašāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā Putins meklē draugus Āzijā pirmdienas, 24.marta, laikraksta Diena 12.lpp.!