"Padomju Savienības drošības garantēšanas jēga šajā paktā bija, tas ir pirmais," preses konferencē, kas tika rīkota pēc sarunām ar Merkeli, sacīja Putins.
"Tagad otrs. Es atgādināšu, ka pēc atbilstošā Minhenes līguma parakstīšanas pati Polija veica darbības, kas bija vērstas uz to, lai anektētu daļu Čehijas teritorijas. Sanāca tā, ka pēc Molotova-Rībentropa pakta un Polijas sadalīšanas pati Polija kļuva par upuri tai politikai, kuru arī pati centās īstenot Eiropā," norādīja Krievijas prezidents.
PSRS īstenoja daudzus centienus, lai radītu nosacījumus kolektīvai pretestībai pret nacismu un Eiropā izveidotu antifašistisku bloku, tomēr šie centieni nevainagojās ar panākumiem, skaidroja Putins. Kad PSRS to saprata, tika parakstīts pakts, lai nepieļautu tiešu sadursmi.
Šādi izsakoties, Putins atbalstīja Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska agrākos spriedumus, ka pakts esot bijusi "kolosāla Staļina diplomātijas veiksme".
Angela Merkele, izsakoties par šo paktu, norādīja, ka tas tika "noslēgts uz prettiesiska pamata".
"Protams, Otrais pasaules karš izrietēja no nacionālsociālistiskās Vācijas, un mēs Vācijā par to esam vēsturiski atbildīgi," norādīja kanclere.
Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai Nacistu-Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Oficiāli tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā Maskavā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.