Putins paraksta likumu, kas ļauj atzīt žurnālistus par "ārvalstu aģentiem"

Šī likuma kritiķi ir paziņojuši, kas ar to tiks pārkāpta mediju brīvība.

Krievijā 2012.gadā pieņemts likums jau deva varas iestādēm pilnvaras atzīt mediju organizācijas un nevalstiskās organizācijas (NVO) par "ārvalstu aģentiem".

Jaunais likums, kas tagad tiek attiecināts uz fiziskām personām, stāsies spēkā uzreiz pēc parakstīšanas, teikts dokumentā, kas publicēts Krievijas valdības vietnē.

Ārvalstu aģentiem, kas pēc definīcijas ir iesaistīti politikā un saņem naudu no ārvalstīm, ir jāreģistrējas Tieslietu ministrijā, jāmarķē savas publikācijas ar ārvalstu aģenta birku un jāiesniedz detalizēta dokumentācija. Par šo noteikumu neievērošanu ir paredzēti naudassodi.

Deviņas cilvēktiesību NVO, tai skaitā Amnesty International un Reportieri bez robežām, ir paudušas bažas par to, ka šis likums var būt vērsts ne tikai pret žurnālistiem, bet arī pret blogeriem un interneta lietotājiem, kas saņem stipendijas, finansējumu vai ienākumus no kāda medija. 

NVO novembrī kopīgā paziņojumā pavēstīja, ka šis likums ir "tālāks solis brīvu un neatkarīgu mediju ierobežošanai" un "spēcīgs instruments opozīcijas balsu apklusināšanai".

Likums autori ir paziņojuši, ka tā nolūks ir "pilnveidot" līdzšinējo likumu par ''ārvalstu aģentiem", kas jau attiecas uz NVO un mediju organizācijām.

Krievija ir paziņojusi, ka šis likums ir atbilde uz to, ka tās žurnālisti Rietumvalstīs tiek atzīti par ārvalstu aģentiem. Kremļa finansētais telekanāls RT 2017.gadā ASV tika atzīts par ārvalstu aģentu.

Par ārvalstu aģentiem Krievijā ir atzīta gan opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija organizācija, gan ASV finansētie mediji Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa un Amerikas Balss.