"Ģeopolitisko sankciju dēļ mēs zaudējam aptuveni 40 miljardus dolāru gadā un naftas cenu samazināšanās dēļ (..) mēs zaudējam aptuveni 90 līdz 100 miljardus dolāru gadā," paziņoja ministrs.
Siluanovs uzsvēra, ka sankciju ietekme uz rubļa kursu un pat uz budžetu neesot tik kritiskakā naftas cenu samazinājuma ietekme.
Kopš jūnija beigām Londonas Brent jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 30%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo četru gadu laikā un atrodoties zem 80 dolāru par barelu atzīmes.
Brent cena tiek ņemta par pamatu, nosakot Krievijas Urals naftas cenu.
Analītiķi prognozē, ka naftas cenas samazināsies arī 2015. gada sākumā.
"Naftas cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 30%. Starp citu rubļa vērtība arī ir samazinājusies par 30%. Es saku, jāskatās uz naftas cenām. Kā tās uzvedīsies, tā uzvedīsies arī rubļa kurss," norādīja Siluanovs.
Rubļa kurss gan pret dolāru, gan pret eiro šogad vairākas reizes ir sasniedzis jaunus rekordzemus līmeņus.
Krievija apmēram pusi ienākumu gūst no naftas eksporta.
Krievijas budžets, kas piektdien tika apstiprināts parlamenta apakšpalātā, ir balstīts uz prognozi, ka vidējā naftas cena 2015.gadā veido 96 dolārus par barelu.
Tikmēr Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks piektdien paziņoja, ka Krievija šobrīd neizskata iespēju samazināt naftas ieguvi, tādējādi mēģinot palielināt cenas pasaules tirgū.
Ministrs norādīja, ka Krievijai neesot tehnisku iespēju ātri samazināt vai palielināt naftas ieguvi, tomēr valdība izvērtējot šādas metodes lietderību.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.