Čehija aicinājusi ES dalībvalstis izraidīt tos Krievijas vēstniecību darbiniekus, kuri strādā izlūkdienestu labā, vērsusies pēc atbalsta pie NATO, aizliegusi Krievijas kompānijai Rosatom piedalīties konkursā par Dukovanu atomelektrostacijas paplašināšanu, atteikusies no nodoma iegādāties Sputnik V vakcīnas pret koronavīrusu, kā arī apspriež iespēju pieprasīt no Krievijas kompensāciju. Bet Čehijas parlamenta augšpalāta aicinājusi denonsēt ar Krieviju noslēgto līgumu par sadarbību un draudzību.
Vēstniecība nevar strādāt
"Abu valstu domstarpības ir asākās kopš komunisma ēras beigām 1989. gadā," raksta Reuters un norāda, ka beidzamajā laikā strauji pasliktinājušās Krievijas attiecības ar rietumvalstīm un savstarpēja diplomātu izraidīšana seko viena otrai. Pēdējās nedēļas laikā vien Maskavai šādi konflikti bijuši ar ASV, Poliju un Bulgāriju. Taču Čehijas gadījums ir skaļākais – gan tā mēroga, gan arī iemesla, kādēļ Prāga pagājušo piektdien paziņoja par 18 Krievijas vēstniecības darbinieku (visi viņi esot saistīti ar militāro vai ārējo izlūkošanas dienestu) izraidīšanu, dēļ. Maskava uz to reaģēja, izraidot 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
Diplomātiskajā praksē šāda rīcība tiek uzskatīta par ierastu – cik diplomātu izraida viena puse, aptuveni tikpat par persona non grata pasludina arī otra, atgādina AP. Taču Čehijas Ārlietu ministrija ir pārliecināta, ka Krievijas atbildes reakcija bijusi pārāk stingra. Tās dēļ faktiski paralizēts Čehijas vēstniecības Maskavā darbs, bet Krievijas vēstniecība Prāgā 18 darbinieku izraidīšanu gandrīz vai nav izjutusi. "Saskaņā ar Čehijas Ārlietu ministrijas datiem pašlaik Maskavā atrodas vien pieci čehu diplomāti un 19 vēstniecības darbinieku, bet Krievijas vēstniecībā Prāgā ir 27 diplomāti un vēl 67 darbinieki," vēsta RFE/RL.org.
Trešdien amatā apstiprinātais Čehijas ārlietu ministrs Jakubs Kulhāneks paziņojis, ka šāda situācija nav taisnīga. Jau pirmajā darbadienā viņš uz sarunu izsauca Krievijas vēstnieku Čehijā Aleksandru Zmejevski un paziņoja – Krievijai ir laiks līdz ceturtdienas pusdienlaikam, lai atļautu 20 izraidītajiem čehiem atgriezties Maskavā, pretējā gadījumā solot pieņemt lēmumu par citu krievu diplomātiskā dienesta darbinieku izraidīšanu. "Mūsu mērķis ir panākt, lai Krievijas vēstniecība Prāgā un mūsu vēstniecība Maskavā atrastos līdzvērtīgās pozīcijās," Kulhāneks skaidrojis čehu medijam Lidovky.cz. Ministrs uzsvēris, ka šis solis ir saskaņots ne tikai ar premjeru Andreju Babišu, bet arī prezidentu Milošu Zemanu. AFP atgādina, ka Čehijas prezidents ir prokrieviski noskaņots un beidzamās nedēļas laikā izvairījies komentēt attiecību ar Maskavu pasliktināšanos, solot, ka to darīs vien 25. aprīlī, kad uzstāsies televīzijā.
Prāga gaida atbalstu
Maskava prasību noraidījusi. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova trešdienas vakarā paziņoja: "Prāgai ultimātus vajadzētu pietaupīt komunikācijai NATO ietvaros. Runājot ar Krieviju, šāds tonis ir nepieņemams," vēsta Interfax. Vakar radiostacijas Govorit Moskva raidījumā viņa apsūdzējusi Čehijas varasiestādes "iestudētā izrādē" un norādījusi – ja reiz Prāga ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu, Maskavai nāksies attiecīgi reaģēt. Vakar uz Krievijas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai bija uzaicināts Čehijas vēstnieks Krievijā Vitežslavs Pivoņka.
Trešdienas vakarā Čehijas parlamenta augšpalātas jeb Senāta vairākums nobalsoja par rezolūciju, kurā aicināts denonsēt ar Maskavu noslēgto sadarbības līgumu, raksta Deutsche Welle. Premjers Babišs iepriekš bija norādījis, ka 2014. gada sprādziens bija vērsts nevis pret Čehiju, bet gan Bulgārijas ieroču tirgotāju Emiliānu Gebrevu, kurš šo ieroču un munīcijas partiju plānojis piegādāt Ukrainai. Turklāt, kā liecinot Čehijas īpašo dienestu savāktā informācija, sprādzienam bijis jānotiek brīdī, kad krava atradīsies Bulgārijā, taču kaut kas nogājis greizi. Tādēļ Babišs uzskata, ka nevar runāt par Krievijas valsts organizētu terora aktu pret Čehiju, lai gan Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu darbošanās Čehijas teritorijā, protams, esot nepieņemama.
Taču, kā norāda RFE/RL.org, liela daļa Čehijas sabiedrības sprādzienu uzskata tieši par "valsts terorisma aktu", un šādu definīciju izmantojuši arī senatori, uzsverot, ka uzbrukums, kas vērsts pret ES dalībvalsti Čehiju, jāuztver kā uzbrukums visai savienībai. Tādēļ Čehijas Senāts mudinājis lūgt palīdzību ES un NATO sabiedrotajiem, kā arī panākt, lai spridzināšanas lietu apspriež ANO Drošības padomē. Kulhāneks jau paziņojis, ka pārrunājis situāciju ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, bet šodien viņam ieplānotas sarunas Ziemeļatlantijas padomes ietvaros.