Par viņa lūgumu piešķirt Krievijā politisko patvērumu kļuva zināms vakar, savukārt nedaudz vēlāk tīmekļa medijs WikiLeaks paziņoja, ka Snoudens bez Krievijas lūdzis patvērumu vēl 19 valstīm - Austrijai, Bolīvijai, Brazīlijai, Ķīnai, Kubai, Somijai, Francijai, Vācijai, Indijai, Itālijai, Īrijai, Nīderlandei, Nikaragvai, Norvēģijai, Polijai, Spānijai, Šveicei un Venecuēlai.
Snoudena vārdā patvēruma lūgumus iesniegusi viņa pārstāve Sāra Harisone, kura pārstāv arī tīmekļa vietni WikiLeaks, kas arī publiskojis ASV slepenos dokumentus. Harisone pavadīja Snoudenu braucienā no Honkongas uz Maskavu.
Snoudens ar līdzīgu lūgumu iepriekš vērsies arī pie Ekvadoras un Islandes, līdz ar to viņa vārdā patvēruma lūgumi iesniegti kopumā 21 valstij. "Lūgumi tika nodoti amatpersonai Krievijas konsulātā Šeremetjevas lidostā vēlu vakarā," norādīts WikiLeaks publiskotajā paziņojumā. "Dokumenti vērš uzmanību uz vajāšanas risku, kas Snoudena kungam draud Savienotajās Valstīs," teikts WikiLeaks paziņojumā, norādot, ka Krievijas konsulāts nodos šos dokumentus tālāk attiecīgajām vēstniecībām Maskavā.
Snoudena vārdā patvēruma lūgumi iesniegti Austrijai, Bolīvijai, Brazīlijai, Ķīnai, Kubai, Somijai, Francijai, Vācijai, Indijai, Itālijai, Īrijai, Nīderlandei, Nikaragvai, Norvēģijai, Polijai, Krievijai, Spānijai, Šveicei un Venecuēlai.
Bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens Maskavā ieradās 23.jūnijā ar reisu no Honkongas, un sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš tālāk dosies uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens uz Kubu neizlidoja un joprojām atrodas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā. Krievijai un ASV nav līguma par personu izdošanu, un Maskava līdz šim atteikusies izdot Snoudenu, cenšoties no šīs lietas distancēties.
Snoudens pirmdien pārmeta ASV prezidentam Barakam Obamam, ka viņš izdara spiedienu uz to valstu līderiem, kurām viņš lūdzis palīdzību. Snoudens arī uzrakstījis vēstuli Ekvadoras prezidentam Rafaelam Korrea, lai pateiktos par atbalstu viņa centieniem izvairīties no izdošanas ASV. "Ir tikai daži pasaules līderi, kas riskētu iestāties par indivīda cilvēktiesībām pret spēcīgāko valdību uz zemes, un Ekvadoras un tās tautas drosme ir piemērs visai pasaulei," vēstulē norādīja Snoudens.
Korrea atklāja, ka sarunās nedēļas nogalē ASV viceprezidents Džo Baidens ir pievērsies Snoudena lietai un lūdzis viņu noraidīt bijušā spiega patvēruma lūgumu.
Snoudens nodeva britu laikrakstam The Guardian informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. The Guardian norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.