Laika ziņas
Šodien
Migla

Šoigu apsver Staļina iecerētā "nāves ceļa" atjaunošanu

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecerējis atdzīvināt vienu no grandiozākajām diktatora Josifa Staļina infrastruktūras iecerēm - par nāves ceļu dēvēto Transpolāro dzelzceļa maģistrāli, kas būvēta no 1947. gada līdz projekta apturēšanai - Staļina nāvei 1953. gadā, raksta The Moscow Times. Maģistrāle būvēta, galvenokārt izmantojot gulaga spaidu darbu nometnēs ieslodzīto cilvēku darbaspēku, un daudzi būvniecības procesā gāja bojā sala, bada un brutālu darba apstākļu rezultātā.

Objekta būvniecībai tika izveidotas divas Labošanas darbu nometņu, darba nometinājuma un ieslodzījuma vietu galvenā pārvaldes (GULAG) struktūrvienības - 501. un 503. dzelzceļa nodaļas. Plānotais maģistrāles garums - 1300 kilometri, savienojot Igarku Krasnojarskas apgabalā ar Saļehardu Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 

Kaut precīzas informācijas par maģistrāles būvniecību aizvien nav daudz, tiek lēsts, ka darbos skarbajos apstākļos iesaistīti no 80 līdz pat 120 tūkstošiem cilvēku. Oficiāli tā tika dēvēta par Transpolāro maģistrāli, bet būvētāju vidū biežāk saukta par Staļina nāves ceļu.

Tika uzbūvēti simtiem kilometru gari posmi, bet līdz galam projekts tā arī netika pabeigts. Kad pēc Staļina nāves projekts tika apturēts, neuzbūvēti palika posmi aptuveni 600 kilometru garumā. Tāpat jau drīz pēc pabeigšanas daļa uzbūvēto posmu kļuva nelietojami - nekvalitatīva būvniecība un skarbie dabas apstākļi darīja savu.

Tiesa, daži salīdzinoši nelieli posmi tiek aktīvi izmantoti vēl šodien.

Nu vairāk nekā 70 gadus pēc projekta sākuma Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu devis mājienu, ka Transpolārās maģistrāles projekts varētu tikt pie "otrās elpas". 

"Mēs gribētu projektu papētīt detalizētāk. Iespējams, ir perspektīva tā atjaunošanā, kas nestu labumu gan mūsu valstij, gan tieši Sibīrijas reģionam," Šoigu izteicies tikšanās laikā ar Krievijas Ģeogrāfijas biedrības pārstāvjiem. Tostarp Šoigu izteicies, ka līniju varētu vēl pagarināt līdz pat Noriļskai. Tikšanās laikā klāt bija arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš Arktikas reģiona apguvei pēdējos gados veltījis īpašu vērību. Par to vairāk lasāms žurnāla SestDiena rakstā Nolūkotā Arktika.

Dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas un izvēršanas plāni sakrīt ar Krievijas ieceri Arktikā attīstīt vairākus liela mēroga projektus, tostarp, piemēram, Rosneft iecerēto naftas vadu no Vankoras līdz Laptevu jūras krastam, tādējādi pieslēdzot šo objektu Ziemeļu jūras ceļam.

Šoigu paziņojis, ka tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija kopā ar Ģeogrāfijas biedrības pārstāvjiem rīkos ekspedīciju maģistrāles apsekošanai. 

Top komentāri

t
t
Putinam būs pa kurieni aizvest visus protestētājus...
Oscar
O
Kurš gan būtu domājis, ka 21. gadsimtā atdzīvosies lielākā slepkavas cilvēces vēsturē staļina piekritēju asiņainā banda... Diena, jūsu idiotiskā verificēšana ir trakomājas lielāko muļķu cienīga!!!
Tikmēr Latvijā
T
Krievi pakāsa hokejā Latvijai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits