Dž. Soross arī agrāk ir kritizējis Krievijas varas iestādes. Piemēram, vienā no savām pēdējām intervijām, kuru viņš 2012. gada novembra beigās sniedza Krievijas ekonomiskas skolas rektoram Sergejam Gurjevam, miljardieris atzīmēja represiju pret Krievijas pilsonisko sabiedrību palielināšanos.
Vienlaikus amerikāņu miljardieris uzsvēra, ka negrasās atteikties no labdarības pasākumiem Krievijā. Novembrī sniegtajā intervijā Dž. Soross izvairījās atbildēt uz jautājumu par investīciju Krievijā plāniem, tomēr plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka ar Dž. Sorosu saistītas struktūras piedalījušās daļas Krievijas Krājbankas akciju privatizācijā 2012. gada septembra beigās.
Savukārt 2000. gadu sākumā Dž. Soross asi kritizēja Krievijas varas iestādes par Mihaila Hodorkovska apcietināšanu un tiesāšanu, bet 2005. gadā amerikāņu miljardieris intervijā Vācijas izdevumam Die Presse paziņoja, ka Krievijai ir jāpamet Lielais astoņnieks (G-8) kā valstij, kurā vairāk nefunkcionē demokrātija.
Pirms tam atturēties no investīcijām Krievijā ieteica arī bankas Goldman Sachs analītiķi. Pagājušā gada decembra sākumā banka izņēma Krievijas fondu tirgus akcijas no sava vadošā saraksta GEM (Global Emerging Markets). Bankas galvenais ekonomists Krievijā un NVS valstīs Klemenss Grafs toreiz paziņoja, ka finanšu organizācija nevar rekomendēt investoriem Krievijas akcijas kā pievilcīgas investīcijām dēļ nenoteiktības vairāku nozaru attīstībā.
Krievijas ekonomikas attīstība kļuva par vienu no Davosas foruma centrālajiem tematiem. 25. janvārī ekspertu grupa ieskicēja trīs šīs valsts ekonomikas attīstības scenārijus, kuri visi bija negatīvi, lai gan Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs mēģināja pārliecināt investorus, ka Krievijas ekonomikai ir labas perspektīvas. Valsts premjeram piekrīt arī Krievijas analītiķi, kuru vairākums norāda – negatīvu viedokli par Krievijas ekonomiku pauž galvenokārt tie finansisti, kuriem pašiem vai ar viņiem saistītajiem uzņēmumiem kādu iemeslu dēļ nav izdevies vai liegts īstenot savus plānus Krievijā, galvenokārt saistībā ar privatizāciju.
Krievijas prese arī norāda, ka šīs valsts varas iestāžu un Dž. Sorosa antipātijas ir abpusējas vēl kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad miljardieris centās izvērst Krievijā aktīvu darbību, „radot draudus Krievijas nacionālajām interesēm”. Jāatgādina, ka Dž. Soross ievērojamu daļu savu kapitālu nopelnīja Lielbritānijas mārciņas kursa krišanas laikā tā dēvētajā melnajā trešdienā 1992. gada 16. septembrī, kad britu ekonomika vienā dienā zaudēja 3,5 miljardus mārciņu. Savukārt Dž. Soross šajā dienā ar spekulācijām nopelnīja 1,1 miljardu mārciņu.