"Manuprāt, mums bija ļoti atklāta, nopietna un patiesībā laba tikšanās," preses konferencē atzina Stoltenbergs. "NATO sabiedrotajiem un Krievijai bija ļoti atšķirīgi viedokļi, taču mēs uzklausījām viens otra sakāmo."
Šī bija pirmā NATO un Krievijas padomes sēde, kopš alianse pirms diviem gadiem pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tādējādi reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.
"Bija dziļas domstarpības, kas saistītas ar krīzi Ukrainā," atzina Stoltenbergs, taču piebilda, ka abas puses esot bijušas vienisprātis par Minskas pamiera vienošanās lielo nozīmi.
Spriedzi Maskavas un NATO attiecībās papildus vairojusi Krievijas gaisa uzlidojumu kampaņa Sīrijā, kā arī pagājušajā nedēļā Baltijas jūrā notikušie incidenti, kurus izraisīja Krievijas kara lidmašīnas.
Jau ziņots, ka Krievijas bumbvedēji Su-24 zemā augstumā pārlidoja ASV Jūras spēku vadāmo raķešu eskadras mīnu kuģi Donald Cook Baltijas jūrā deviņu metru attālumā no tā. ASV to nosauca par "simulētu uzbrukumu".
Pāris dienas vēlāk ASV kara lidmašīnu pārtvēra Krievijas iznīcinātājs, ko NATO ģenerālsekretārs nosodīja kā "neprofesionālu un nedrošu uzvedību".
Pēc NATO un Krievijas padomes sēdes Stoltenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi "saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus", jo tie nepieciešami "riska mazināšanai".
"Mēs visi piekritām, ka mūsu visu interesēs ir saglabāt atvērtus kanālus politiskam dialogam. Tas ir gan nepieciešami, gan noderīgi tādos spriedzes laikos, kādus pieredzam šobrīd," norādīja NATO ģenerālsekretārs. "Tomēr tas nenozīmē, ka esam atgriezušies pie ikdienas sadarbības."
Tikmēr Krievija vaino NATO konflikta riska paaugstināšanā, palielinot savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirms sarunām paziņoja, ka tieši NATO esot tā, kas iesaldējusi attiecības un tagad izdomājusi atkal kontaktēties ar Krieviju.
"Taču mēs esam likuši viņiem to skaidri saprast, mēs nevaram izturēties tā, it kā viss būtu kā parasti," otrdien pēc sarunām ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero sacīja Lavrovs.
Ero savukārt norādīja, ka sarunas veicinās izpratni par kopējām interesēm, kas ir miers un drošība.
Krievijas sūtnis NATO Aleksandrs Gruško, kas piedalījās sarunās, iepriekš sacīja, ka izmantos šīs sarunas, lai izteiktu protestu aliansei par "absolūti neattaisnojamo" militārā spēka palielināšanu Baltijas valstīs.
(papildināta visa ziņa)