"Šodien sanāksmē reāls progress netika panākts, jo Krievija neizrādīja vēlēšanos mainīt savu nostāju," sacīja Stoltenbergs.
Sarunās piektdien Briselē piedalījās augsta ranga Krievijas amatpersonas, arī ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, tomēr, kā norādīja Stoltenbergs, Krievija nav izrādījusi nekādu piekāpšanos.
"Krievija tagad pārkāpj līgumu, izstrādājot un izvietojot jaunās raķetes," viņš norādīja. "Šīs jaunās raķetes ir grūti pamanīt, tās ir mobilas, tās var aprīkot ar kodolieročiem, tās var sasniegt Eiropas pilsētas, tās samazina brīdinājuma laiku un līdz ar to arī kodolieroču potenciālās izmantošanas slieksni."
Laiku līdz 2.februārim un tam sekojošo sešu mēnešu ASV izstāšanās procesu viņš raksturoja kā "iespēju logu" Krievijai, lai tā "atgrieztos pie [līguma] ievērošanas".
"Mums ir jāsaprot, ka līgums ir nopietni apdraudēts. Tas ir iemesls, kāpēc mēs esam lūguši mūsu militāros komandierus izvērtēt, kādas būs sekas pasaulei bez INFT," uzsvēra Stoltenbergs.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729, un ASV prezidents Donalds Tramps oktobrī paziņoja, ka Savienotās Valstis no līguma izstāsies.
NATO ārlietu ministri decembra sākumā pieņēma paziņojumu par INFT, kurā pauž vienprātību ar ASV un secina, ka Krievija ir attīstījusi un testējusi līgumā aizliegtās raķetes, tādējādi pārkāpjot ne tikai INFT, bet arī apdraudot eiroatlantisko drošību.
NATO ministru sanāksmes laikā ASV nāca klajā ar paziņojumu par INFT saistību apturēšanu februāra sākumā, ja Krievija nemainīs savu rīcību attiecībā uz ilgstošajiem līguma pārkāpumiem.
Krievija noliedz, ka tā pārkāptu līgumu, ar kuru aizliegtas no zemes palaižamas tuvā un vidējā darbības rādiusa raķetes.
Krievija un ASV apstiprinājušas Vašingtonas nodomu 2.februārī izstāties no līguma.
S ♥ NATO
ērce
Ass