"Mēs mēģināsim vēl vienu reizi, lai vienotos ar Krievijas kolēģiem. Mēs vēl vienu reizi mēģināsim panākt vienošanos," norādīja Azarovs.
"Ja tas neizdosies, tad, bez šaubām, visa atbildība par sekām būs jāuzņemas tiem līderiem, kuri atsakās uzklausīt mūsu argumentus," uzsvēra premjers.
Kāda augstu esoša Ukrainas amatpersona jau trešdien brīdināja, ka Kijeva sūdzēs Krieviju Stokholmas arbitrāžas tiesā, ja abas puses līdz oktobra vidum nespēs vienoties par zemāku cenu Krievijas gāzes piegādēm.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kuram pagājušajā mēnesī bija neproduktīva tikšanās ar Ukraina kolēģi Viktoru Janukoviču, jau atbildējis uz šiem draudiem, sakot, ka Kijeva vēlas "nepārtrauktu iecietību".
Kā ziņots, Ukraina jau vairākus mēnešus cenšas panākt jaunus nosacījumus pretrunīgi vērtētajam gāzes darījumam, kas 2009. gadā tika noslēgts ar Krieviju neilgi pēc tam, kad Kijevai tika atslēgtas gāzes piegādes, kas ietekmēja arī daļu Eiropas.
Šis enerģijas līgums nosaka augstākas cenas Ukrainai nekā daļai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, un to asi kritizējusi Janukoviča administrācija un arī valsts valdība.
Janukoviča politiskā konkurente Jūlija Timošenko patlaban tiek tiesāta saistībā ar apsūdzībām varas ļaunprātīgā izmantošanā jaunā enerģijas līguma slēgšanas laikā. Prokuratūra uzskata, ka šī vienošanās valstij nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 1,5 miljardu grivnu (92,40 miljonu latu) apmērā.
Krievija jau norādījusi, ka piekristu samazināt cenu no 400 dolāriem (194 latiem), kurus Ukraina patlaban maksā par 1000 kubikmetriem gāzes, ja Kijeva pievienotos Maskavas vadītai muitas savienībai un atdotu 50% valsts enerģētikas kompānijas "Naftogaz" akciju.
Ukraina šos ierosinājumus ir kategoriski noraidījusi un uzstāj, ka valsts saglabā interesi nākamo desmit gadu laikā pievienoties ES.