"Nav nekādas iespējas normalizēt [attiecības] vai arī atgriezties pie sadarbības attiecībās starp Ukrainu un Krieviju bez atgriešanās pie "status quo" un pilnīgas Ukrainas suverenitātes ieviešanas Krimā," sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pilnīga robežas slēgšana ar Krieviju ir priekšnosacījums efektīvai konflikta noregulēšanai Donbasā.
"Jo viss, kas destabilizē situāciju Donbasā - kaujinieki, nauda, ieroči, smagais bruņojums un, protams, Krievijas nemiernieku karaspēks -, ir nācis pāri Krievijas-Ukrainas robežai," norādīja Kļimkins.
"Ukraina vēlas konflikta mierīgu noregulējumu, bet izmantos visas metodes, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti," sacīja ministrs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.