Par to runāja visi, un lielākajai daļai ukraiņu šķiet saprotamas krievu protestētāju prasības. Tieši Ļvovā, ko iespējams dēvēt par ukraiņu mūsdienu kulturālo centru, lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta krievu demonstrantus. Te sagaida, ka pozitīvas pārmaiņas varētu labvēlīgi ietekmēt arī abu valstu attiecības. Uzmanību notikumiem Maskavā pievērsusi arī Ļvovas inteliģence un akadēmiskās aprindas. Protestus pieminēja pat uz Ļvovas džeza festivāla skatuves.
Ļvovas ideju muzeja direktore Irina Magdiša Dienai stāstīja, ka vēl pirms dažām dienām neesot ticējusi, ka Maskavā iespējams tāds mītiņš. «Es nokavēju uz interviju, jo skatījos tiešo translāciju no mītiņa. Cita lieta, ar ko tas beigsies - mums atmiņā ir oranžās revolūcijas bēdīgā pieredze. Viss bija ļoti romantiski, pareizi. Mēs arī gribējām godīgas vēlēšanas un godīgi ievēlējām, bet pēc tam nezinājām, ko darīt. Tad pazaudējam kontroli pār pašu izvēlēto varu. Būtu skumji, ja Krievijā tāpat beigsies.»
Cilvēku iziešana Maskavas ielās nozīmē protestu pret viņu pašcieņas sabradāšanu. «Viņiem ir tiesības vēlēt un vēlēt taisnīgi. Ja šādi noskaņotu cilvēku būs daudz, pārmaiņas būs gan Krievijā, gan Ukrainā,» ir pārliecināta I. Magdiša.
Ar cerībām uz Krievijas pārmaiņu labvēlību attiecībās ar Ukrainu tomēr nevajadzētu aizrauties, brīdina vēstures profesors Jaroslavs Gricaks. Zināms esot teiciens, ka krievu demokrātija beidzas tur, kur sākas neatkarīga Ukraina. Pat deviņdesmito gadu sākumā Borisa Jeļcina komandā, gana demokrātiski orientētā, skatījumu uz neatkarīgo Ukrainas valsti pavadījusi liela impēriskuma piedeva. Tomēr profesoru vairāk par notikumiem Krievijā nodarbina procesi Ukrainā. «Tik vājš režīms Ukrainā vēl nav bijis. Grūti pateikt, vai tas mainīsies, centīsies izdzīvot. Ja tā, tad jārīkojas ātri, nepieciešamas pamatīgas izmaiņas vai arī Ukrainā iespējama negaidīta attīstība. Vara rīkojas tik bezrūpīgi, neievēro nedz savus iedzīvotājus, nedz Maskavu, nedz Rietumus. Baidos, ka šajā situācijā viņi var pieņemt dumjus lēmumus. Domāju, mūs gaida interesanti notikumi un pasaule vēlreiz dzirdēs par Ukrainu.»