Pēc sniegtās informācijas, uz kuģa kaujas gatavībā atrodas vairāki desmiti jūras kājnieku, kuri no Vladivostokas ieradušies Sannazērā.
"Kuģiem būtu jāatrodas Klusā okeāna flotes bruņojumā, tāpēc ekipāžas sastāvā ir virsnieki no šīs flotes. Papildus uz turieni nosūtīti arī jūras kājnieki, kuru uzdevums ir garantēt karakuģa drošību, kā arī pārbaudīt nolaišanās sistēmu gatavību. Precīzs skaits gan netiek atklāts," tīmekļa vietnei atklājis avots ģenerālštābā.
Pēc viņa teiktā, jūras kājnieki Francijā ieradušies jau septembrī un tagad gaida lēmumu karakuģa nodošanas jautājumā.
Bijušais Krievijas jūras spēku pavēlnieks Vladimirs Masorins izdevumam pavēstīja, ka kājnieki uz kuģa ieradušies, lai to pasargātu no uzbrukumiem pārejas laikā.
"Pēc tam, kad parādījās pirāti, es pieņēmumu lēmumu par nelielas jūras kājnieku grupas piešķiršanu jebkurai tālā ceļojuma komandai. Parasti tie ir 20 līdz 30 cilvēki, ar kuriem pietiek, lai nepieļautu kuģa nolaupīšanu. Šeit ir tieši tāda pati situācija," piebilda Masorins.
Viņš norādīja, ka tad, "kad kuģis ir jūrā, tā ir Krievijas Federācijas teritorija. Kad Mistral tiks nodots Krievijai, tas arī kļūs par mūsu valsts teritoriju, un līdz tam, kamēr tam vēl nav uzstādīts bruņojums, jūras spēku kājnieki to apsargās."
Tāpat Masorins uzsvēra, ka kājniekiem var būt ieroči, tikai saskaņojot ar Franciju, un izslēdza to izmantošanu gadījumā, ja franči tomēr atteiksies nodot kuģi Krievijai.