ASV milstošās finanšu nedienas un eirozonas neatrisinātās problēmas arī neizgaisīs kā uz burvju mājiena. Līderiem nāksies papūlēties, jo sabiedrībā arvien krasāk aug ne vien neapmierinātība ar rūkošo labklājības līmeni, bet arī neuzticība varai.
Lai gan aizgājušo 2012. gadu var dēvēt par «lielo vēlēšanu gadu» (Vladimira Putina atgriešanās Krievijas prezidenta krēslā, Baraka Obamas pārvēlēšana ASV prezidenta amatā un varas maiņa Ķīnā), arī jaunais gads būs spraigs. Eirozonas stāstā izšķirošu lomu var spēlēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles cīņa par pārvēlēšanu, kā arī taupības žņaugos iespiestās Itālijas parlamenta vēlēšanas, kas solās iezīmēt Eiropas turpmāko kursu.
Merkele izvilks eirozonu
«Tas, kas mani tiešām uztrauc, ir sociālā spriedze. Ja palūkojas uz Eiropas vidusšķiras un zemākā slāņa ienākumiem, situācija vēl nekad nav bijusi sliktāka,» dāņu investīciju bankas Saxo Bank vecākais ekonomists Stens Jakobsens sacīja CNBC. «Ļaudis naivi tic, ka piederība Eiropai kādu nezināmu iemeslu dēļ viņus glābs.»
Lai gan bailes no Grieķijas bankrota un izstāšanās no eirozonas aprimušas, eksperti brīdina, ka atslābt būtu pāragri. Grieķiju noturēs eirozonā, kamēr vien pie varas Vācijā būs A. Merkele, kas septembrī cīnīsies par pārvēlēšanu uz trešo termiņu. Reti kurš uzdrošinās iedomāties, ka A. Merkele varētu zaudēt, taču kancleres kristīgajiem demokrātiem (CDU) būs grūti nodrošināt līdzšinējo popularitāti, jo vāciešu vidū aug dusmas par krīzes mākto valstu neremdināmo apetīti.
Analītiķi neizslēdz jaunu krīzes saasinājumu, aizvadīto gadu dēvējot par samērā remdenu. Tomēr Eiropas Centrālā banka prognozē, ka 2013. gada vidū jau varētu manīt eirozonas atkopšanās pazīmes un ka 2014. gadā visu Eiropas valstu ekonomikas uzrādīšot izaugsmi.
Rūpju centrā būs Grieķija, Spānija un Portugāle, taču satraukumu rada februārī gaidāmās Itālijas parlamenta vēlēšanas, joprojām pastāvot minējumiem par ekspremjera Silvio Berluskoni iespējamo atgriešanos. Lai gan prognozes vēsta, ka skandālos iejauktajam Itālijas politikas ilgdzīvotājam premjera krēsls netiks, jo to iegūšot opozīcijā esošais Demokrātiskās partijas vadītājs Pjērs Luidži Bersāni, bailes no politiskā haosa un novēršanās no līdzšinējās taupības sējušas bažas par eirozonas krīzes turpmāko attīstības scenāriju.
Finanšu problēmas draud klupināt arī ASV, kur lielākais jautājums ir par to, vai politiķi vienosies, kā pārvarēt tā dēvēto fiskālo klinti. 2012. gada pēdējās dienās B. Obama ar republikāņu oponentiem steidza mazināt nesaskaņas par valsts budžetu, jo bez kompromisa valsts draud nogāzties no «fiskālās klints», kas nozīmētu automātisku tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu un draudētu novest pie jaunas recesijas.
Gaida Asada režīma beigas
Karstais punkts šogad aizvien būs Sīrija. Eksperti tic, ka prezidenta Bašāra el Asada režīms tiks gāzts, taču pirms tam sagaidāma pilsoņu kara saasināšanās, ko iezīmēs reliģiskā un etniskā vardarbība. «Šis būs gads, kuru iezīmēs jauna valsts kārtība bez Asada, taču šī pāreja solās būs asiņaina,» prognozēja BBC. ANO lēš, ka Sīrijas bēgļu skaits kaimiņvalstīs jau nākamā pusgada laikā dubultosies, sasniedzot 1,1 miljona atzīmi.
Satraukumu rada arī Izraēla un Irāna, kur gaidāmas vēlēšanas. Izraēlā uzvaru prognozē līdzšinējam premjeram Benjaminam Netanjahu, un maz ticams, ka palestīniešiem ar izraēliešiem izdosies panākt miera izlīgumu sarunu ceļā. Tikmēr Irāna, neskatoties uz vēlēšanu rezultātiem, draud nonākt arvien lielākās domstarpībās ar rietumvalstīm, nepiekāpjoties spiediena priekšā un neatsakoties no pretrunīgi vērtētās kodolprogrammas.
Par jauniem pārsteigumiem šogad solījis gādāt arī WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asānžs, kura vietne publicēšot miljonu slepeno diplomātisko ziņojumu, kas skaršot ikvienu pasaules valsti.