Valdība "pieņēmusi lēmumu, ka centrālajai valdībai ir jākontrolē visi mobilo telefonu tīkli un ka tie tiek pārcelti uz Bagdādi", teikts valdības paziņojumā.
Valdība gan neatklāja, kā tieši tā grasās šo lēmumu īstenot. Kurdistānā ir bāzēti vismaz divi mobilo sakaru tīkli.
Valdības pirmdienas lēmums ir kārtējais solis, ko tā īstenojusi, cenšoties sodīt Kurdistānu par 25.septembrī notikušo neatkarības referendumu.
Bagdāde jau aizliegusi starptautiskos lidojumus uz autonomo reģionu un no tā, kā arī mudinājusi kaimiņvalstis Turciju un Irānu slēgt robežas ar Irākas Kurdistānu, kā arī saraut visas saites ar reģiona valdību.
ASV paudušas satraukumu par situācijas saasināšanos ap kurdu jautājumu, bažījoties, ka tas var novērst uzmanību no kara Irākā un Sīrijā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts.
Jau vēstīts, ka Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās 25.septembrī notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilda Irākas centrālā valdība Bagdādē.
Kurdistānas vēlēšanu komisija pēc referenduma paziņoja, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību.
Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.
Bažas par referendumu pauda gan ASV, gan rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.
Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.