Sīrijas misija ANO aicināja Drošības padomes prezidējošo valsti Franciju ieplānot steidzamu sanāksmi, lai "apspriestu situāciju okupētajās Golānas augstienēs un attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas neseno kliedzošo pārkāpumu, ko izdarījusi [Drošības padomes] pastāvīgā dalībvalsts".
Francijas prezidentūra Drošības padomē vēl nav ieplānojusi šo sanāksmi, un diplomāti sacīja, ka Drošības padomē notiks diskusija par šo Sīrijas pieprasījumu.
Sīrija piektdien atsevišķā vēstulē bija aicinājusi Drošības padomi apstiprināt rezolūcijas, kurās tiek pieprasīta Izraēlas aiziešana no Golānas augstienēm.
Tiek plānots, ka Drošības padome trešdien apspriedīs jauno krīzi sanāksmē, kurā paredzēts atjaunot mandātu ANO miera spēkiem UNDOF, kas dislocēti starp Izraēlu un Sīriju Golānas augstienēs.
Jau ziņots, ka Drošības padomes dalībvalstis no Eiropas - Lielbritānija, Francija, Vācija, Beļģija un Polija - otrdien noraidīja Trampa lēmumu atzīt Izraēlas suverenitāti pār okupētajām Golānas augstienēm. Valstis arī pauda bažas, ka šādam ASV solim var būt plašas sekas Tuvajos Austrumos. Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm neatzīst arī Eiropas Savienība.
Drošības padomes sēdē ASV lēmumu kritizēja arī Krievija un Ķīna. Kritiku pauda arī Indonēzija un Dienvidāfrika, kuras atbalsta palestīniešus, un Kuveita, kas ir ASV sabiedrotā Tuvo Austrumu reģionā.
Izraēla lielāko daļu no Sīrijai piederošajām Golānas augstienēm ieņēma 1967. gada karā un okupēto teritoriju anektēja de facto 1981. gadā, taču starptautiskā sabiedrība aneksiju joprojām nav atzinusi.