Pagājušajā nedēļā tā mīkstināja savu nostāju un paziņoja, ka neliks šķēršļus dānim.
Līdz šim starptautiskajā politikā spilgti pamanāmais politiķis par NATO vadītāju var kļūt aliansei izaicinājumu pilnā brīdī.
Šābrīža alianses vadītāja nīderlandieša Jāpa de Hopa Shefera pilnvaras beidzas jūlijā.
Pats nekomentē
Līdz šim mājienus par A.F.Rasmusena atbalstīšanu devuši tādi NATO smagsvari kā ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija. Savukārt divi iepriekš minētie kandidāti - Norvēģijas ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre un Kanādas aizsardzības ministrs Pīters Makejs - paziņojuši, ka nav ieinteresēti vadīt aliansi, vēsta BBC.
Pats 56 gadus vecais Dānijas premjers vairākkārt atteicies komentēt savu kandidatūru un nav apstiprinājis, vai vispār pretendē uz šo posteni. Politikas analītiķi viņa atturību skaidro kā taktisku rīcību, lai izvairītos ietekmēt diplomātiskos lēmumus, kas tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, nevis izrādītu, ka viņam trūktu interese par šo amatu.
Pirms divām nedēļām parādījās ziņas, ka Turcija varētu likt šķēršļus dāņu politiķa kandidatūrai uz svarīgo amatu. Turki joprojām nav aizmirsuši 2006.gada notikumus, kad vairāki dāņu laikraksti publicēja karikatūras par pravieti Muhamedu, kas izraisīja vairākuma musulmaņu nosodījumu, tomēr A.F.Rasmusens noraidīja šo kritiku, aizstāvot preses brīvību. Pagājušajā piektdienā Turcijas prezidents Abdulla Guls paziņoja, ka atbalstīs Dānijas premjeru. Savukārt Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdoans sestdien Dānijas televīzijai sacīja, ka "islāma valstīs valda milzīgs aizkaitinājums" par A.F.Rasmusena nostāju pirms trīs gadiem, raksta DPA.
Kļūstot par NATO ģenerālsekretāru, A.F.Rasmusenam būs jādomā par alianses turpmāko lomu un stratēģiju Afganistānā, kas tagad kļuvusi par galveno placdarmu ASV savulaik pasludinātajam karam pret terorismu. Ziemeļatlantijas alianses darba kārtībā ir arī divpusējo attiecību ar Krieviju atjaunošana un lēmums par Ukrainas un Gruzijas uzņemšanu savā lokā.
Bagāta pieredze
Līdz šim A.F.Rasmusens bijis veiksmīgs politiķis gan savā zemē, gan starptautiskajā arēnā. Dānijas labējo valdību viņš vada kopš 2001.gada.
Viņš bijis klāt starptautiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. 2002.gadā, kad Dānija bija Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, A.F.Rasmusens vadīja sarunas, kas vainagojās ar desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanu 2004.gadā.
Viņš bija to valstu līderu pulkā, kuri atbalstīja bijušā ASV prezidenta Džordža V.Buša karu pret terorismu. Dānija piebiedrojās sabiedroto invāzijai Irākā, bet uz NATO vadītajām militārajām operācijām Afganistānā tika nosūtīti 700 dāņu karavīri.