Vairākums sīriešu bēgļu ir devušies uz kaimiņvalstīm Turciju un Jordāniju, kur viņi vada dienas spiedīgos apstākļos pārapdzīvotās nometnēs, kurās iemītnieku skaits ik dienu strauji pieaug. Turcijā patvērumu guvuši 50 tūkstoši, no kuriem 6000 ieradās pagājušajā nedēļā, vēsta ANO. Tiek lēsts, ka vēl pusotra miljona sīriešu ir atstājuši savas mājas bruņoto cīņu pārņemtajos rajonos, lai dotos uz mierīgākiem Sīrijas nostūriem. Starptautiskās organizācijas bažījas, ka, situācijai pasliktinoties, Sīrija var piedzīvot iedzīvotāju «gigantisku aizplūšanu».
Ieprecēšanās bums
Ukrainiete Ksenija Murtada un viņas trīs un piecus gadus vecie dēli pirms divām nedēļām bija spiesti atstāt Sīrijas lielāko pilsētu Alepo, kuru kopš jūlija ir pārņēmušas smagas cīņas starp dumpiniekiem un prezidenta Bašāra el Asada armiju, lai dotos uz Kijevu. Ukrainas valdības nofraktētā lidmašīnā kopā ar viņu dzimtenē atgriezās vēl vairāk nekā 200 tautiešu. K. Murtadas vīrs Azīzs palika Alepo. «Neviens nezina, kas var notikt. Tas ir karš,» 36 gadus vecā sieviete sacīja aģentūrai AP. «Mūsu vīri palika tur, viņi cīnīsies un aizstāvēs savas mājas. Kāda ģimene izjuks, daļa bērnu zaudēs savus tēvus. Bet mēs visi dzīvojam ar cerību.»
K. Murtadu, kura savu vīru satika pirms vairākiem gadiem, kad viņš studēja datorzinātnes Ukrainas ostas pilsētā Odesā, savaldzināja arābu vīrieša ieaudzinātā uzmanība un rūpes par sievieti. «Viņš bija tik romantisks, vienmēr dāvāja ziedus, vienmēr bija ļoti mīļš un pieklājīgs, tādēļ man neatlika nekas cits, kā apprecēt viņu,» atminas Ksenija.
Laulību starp sievietēm no postpadomju valstīm un sīriešiem skaits varētu būt mērāms tūkstošos. Padomju Savienības un tās satelītvalstu pilsoņu ieprecēšanās vilnis Sīrijā un citās arābu valstīs aizsākās 60. gados, kad sociālistisko valstu bloks sāka uzņemt ārvalstu studentus. Kijevā bāzētā Tuvo Austrumu pētniecības centra vadītājs Oleksandrs Bogomolovs stāsta, ka padomju varasiestādes akceptēja sieviešu precības ar sīriešiem, lai iegūtu ietekmi Sīrijas elitē, jo vairākums no viņiem nāca no prominentām ģimenēm.
Arī pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzas krievietes, ukrainietes un baltkrievietes tiecās pēc labākiem dzīves apstākļiem ārzemēs un vīriešiem, kas nedzer un neiekausta.
Asads nav vainīgs
Domājams, ka liela daļa sīriešu, kuri par sievām ir apņēmuši austrumeiropietes, pārstāv nelielo, bet labi izglītoto musulmaņu kopienu alavītus, pie kuriem pieder arī Sīrijā jau 40 gadu valdošā el Asadu ģimene. Laikā, kad valdīja pašreizējā Sīrijas prezidenta tēvs Hāfizs el Asads, ceļot uz Eiropu varēja gandrīz tikai alavīti. «Šīm sievietēm nebija jādzīvo laukos un jācīnās par savu iztiku. Viņas apprecējās ar vīriešiem, kas izglītojušies Eiropā,» apgalvo profesore Katažina Goraka-Sosnovska no Varšavas Universitātes Arābu un islāma pētniecības departamenta.
Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzas Sīriju pametušās austrumeiropietes simpatizē B. el Asada režīmam, nevis dumpiniekiem, kuri, viņuprāt, saņemot palīdzību no ASV. «Pie visa vainīgi ir amerikāņi. Viņi kopā ar Saūda Arābiju un Kataru finansē dumpiniekus,» uzskata serbiete Biļana Ajubi, kura ar saviem trim bērniem un vēl gandrīz 40 Sīrijā dzīvojošām tautietēm šomēnes atgriezās Belgradā. Viņas vīrs sīrietis palicis dzimtenē, jo esot «pārāk lepns». Viņa pauž cerību, ka Sīrijas armija atgūs kontroli pār Alepo, un piebilst, ka B. el Asadam neesot nekāda sakara ar asinsizliešanu valstī.