"Mēs turpinām mūsu raķešu izmēģinājumus, un šis nesen veiktais bija nozīmīgs izmēģinājums," vēsta ziņu aģentūra "Fars", citējot Revolūcijas gvardes gaisa spēku komandieri brigādes ģenerāli Amirali Hadžizadi.
"ASV reakcija liecina, ka tā viņiem bijusi liela lieta, un ka tas viņus sarūgtinājis," vēsta aģentūra, norādot, ka Irāna gadā veic 40 līdz 50 raķešu izmēģinājumus.
Irāna turpinājusi ballistisko raķešu programmu pēc tam, kad tā pēc 2015.gada vienošanās noslēgšanas kodolprogrammu pamatā apturējusi.
ANO Drošības padomes rezolūcijā, kas tika pieņemta jau pēc kodolvienošanās, Irāna aicināta atturēties no tādu raķešu izmēģināšanas, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām. Tiesa gan, raķešu palaišana Irānai konkrēti nav izliegta.
4.decembrī pēc Lielbritānijas un Francijas pieprasījuma tika sasaukta ANO Drošības padomes sēde, lai spriestu par pēdējo izmēģinājumu. Sēdes iniciatori norādīja, ka izmēģinājums bijis provokatīvs un neatbilstošs 2231.rezolūcijai.
Lielbritānija skaidroja, ka izšauto raķešu jauda "krietni pārsniedz leģitīmās aizsardzības vajadzības".
Irāna izstrādājusi vairākus ballistisko raķešu tipus, kas var sasniegt mērķus 3000 kilometru attālumā, arī Izraēlu un reģionā izvietotās Rietumu militārās bāzes.
"Fars" savā materiālā nenorāda, kad tieši izmēģinājums noticis un kāda tipa raķete izšauta.
ASV, kas maijā izstājās no pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās, skaidroja, ka izmēģinājums esot 2231.rezolūcijas klajš pārkāpums un mudināja Drošības padomi to nosodīt.
Krievija, kurai ir veto tiesības, aizstāvēja Irānas tiesības veikt raķešu izmēģinājumus, un 4.decembra sanāksme noslēdzās bez kopīga paziņojuma vai plāniem par turpmāko rīcību.
ANO atomenerģijas aģentūra (IAEA) sniegusi regulārus atzinumus, ka Irāna pilda kodolvienošanās nosacījumus.