Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts vēl nav apstiprinājis šīs ziņas. "Mēs negribējām iekarot Gazu. Mēs negribējām kontrolēt Gazu. Mēs negribam palikt Gazā, un mēs plānojam pamest Gazu, cik vien ātri iespējams," viņš svētdien sacīja kopīgās pusdienās ar sešu Eiropas valstu līderiem.Skaita naudu un upurus Pēc ANO datiem, karadarbības dēļ Gazā bez dzeramā ūdens palikuši aptuveni piecsimt tūkstoši cilvēku un desmitiem tūkstošiem ir sagrauti mājokļi. Vairāki ciemati izpostīti gandrīz pilnībā, bet drupas aprakstītas ar kareivīgiem saukļiem ivritā, raksta The Guardian. Kopā 23 kara dienās gājuši bojā aptuveni 1300 palestīniešu, bet ievainoto skaits varētu pārsniegt pat piecus tūkstošus. Precīzu cietušo skaitu grūti noskaidrot, jo neviena konflikta puse nav veikusi oficiālu uzskaiti. Atbildot uz Izraēlas radio jautājumu par to, valsts ārlietu ministre Cipi Livni norādīja, ka mirušie civiliedzīvotāji bijuši "sagadīšanās upuri". Lai teritorijā varētu ievest humāno palīdzību, Izraēlas pārstāvji solīja pirmdien pēcpusdienā atvērt robežkontroles punktus. "Gazas joslā vajadzīgajā apjomā un pēc iespējas ātrāk tiks nogādāti medikamenti, pārtika un energoresursi," BBC apgalvoja E.Olmerta pārstāvis Marks Regevs. Līdz ar pamiera sākumu rosīties sākuši arī Gazas labvēļi. Tā, Saūda Arābijas karalis Abdulla jau paziņojis, ka viņa valsts teritorijas atjaunošanai atvēlēs miljardu ASV dolāru (530 miljonus latu), savukārt Arābu līga drīzumā apspriedīs ierosinājumu šim nolūkam piešķirt vēl divus miljardus dolāru.Starpvirsraksts Joprojām neskaidra ir pamiera ilgtspējība. Kāds anonīms Izraēlas armijas virsnieks Jerusalem Post apgalvoja: "Mēs neatgriezīsimies pie agrākās atturīgās politikas," un solīja turpmāk atbildēt uz katru palestīniešu uzbrukumu. Ne mazāk kareivīgi pirmdien runāja arī Hamas pārstāvji. Kustības pārstāvis Abū Obeida uzsvēra, ka Izraēlas ofensīva nav kaitējusi tā kaujas spējām, sakot: "Varat būt pārliecināti, ka tas, ko mēs zaudējām šai karā, nav nekas, salīdzinot ar to, kas mums vēl palicis." Hamas pirmdien arī solīja pie pirmās iespējas atsākt bruņošanos. Lai to nepieļautu, Izraēla ar sabiedrotajiem bija plānojusi izvietot starptautiskos novērotājus pie Ēģiptes robežas, taču pret to iebilda tās prezidents Hosnī Mubaraks. Tā vietā Eiropas Savienības valstis varētu nosūtīt jūras spēkus, kas uzraudzītu Gazu no Vidusjūras. "Mums jāpieliek punkts ieroču kontrabandai," pirmdien sacīja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. "Vairākas mūsu valstis ir piedāvājušas apgādāt Izraēlu un Ēģipti ar visiem tehniskajiem, diplomātiskajiem un militārajiem līdzekļiem, lai palīdzētu apturēt ieroču ievešanu Gazā," viņu citē Associated Press.
Izraēlas armija sola tuvāko dienu laikā pamest Gazas joslu
Apliecinot gatavību ievērot pamieru, Izraēlas armija pirmdien sāka pamazām pamest karadarbības izpostīto Gazas joslu. Daļa ievesto bruņoto spēku gan palika savās vietās, taču Gazā ielaistie žurnālisti ziņo, ka Izraēlas karavīri tur tikpat kā nav manāmi. Jerusalem Post, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, pirmdien rakstīja, ka armija teritoriju pametīs "līdz Obamas inaugurācijai", kas paredzēta otrdien.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.