Pret rezolūcijas pieņemšanu balsoja arī Venecuēla, bet Angola atturējās. Pārējās 11 Drošības padomes dalībvalstis rezolūcijas tekstu atbalstīja.
Kopš Sīrijas konflikta sākuma 2011.gada martā Krievija jau sešas reizes ir bloķējusi Drošības padomes rezolūcijas, bet Ķīna to darījusi piecas reizes.
Rezolūcijas projekta apspriešanā Krievija centās atlikt balsojumu par to vismaz līdz otrdienai, kad Ženēvā gaidāmas sarunas starp Krieviju un ASV.
Tomēr galvenās rezolūcijas projekta atbalstītājas Londona, Parīze un Vašingtona nolēma balsot par to.
Maskava paziņojusi, ka sarunās Ženēvā paredzēts apspriest Sīrijas nemiernieku evakuēšanos no Alepo. Paši nemiernieki šādu plānu ir noraidījuši.
Abas puse "ir tuvu, lai panāktu vienošanos par galvenajiem elementiem", paziņoja Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.
Savukārt ASV vēstnieka vietniece Mišela Sisona noraidīja šādas vienošanās panākšanu, apsūdzot Čurkinu par "izdomāta alibi" izmantošanu.
Alepo austrumdaļa nemiernieku rokās nonāca 2012.gadā, bet 22.septembrī sākās režīma spēku operācija tās atgūšanai, ko atbalstīja arī Krievijas kara aviācija.
Krievija Rietumu pārmetumus par piedalīšanos Alepo operācijā noraidījusi un uzsver, ka viens no nemiernieku grupējumiem, pret kuriem šajā pilsētā izvērsts uzbrukums, ir ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautais džihādistu grupējums "Al Nusra".
Sīrijas armija patlaban notiekošās operācijas gaitā nemierniekiem atkarojusi divas trešdaļas Alepo austrumu rajonu, kas vēl nesen atradās bruņotās operācijas kontrolē.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.