Kopš 2014. gada, kad ASV vadītā koalīcija sāka uzlidojumus IV pozīcijām Sīrijā un Irākā, organizācijas kontrolētā teritorija pamazām saruka un tika atkarotas vairākas stratēģiski nozīmīgas pilsētas. Pagājušā gada beigās IV kontrolēja tikai aptuveni procentu no teritorijas, kas reiz bija tās pakļautībā.
Starptautiskajai koalīcijai nozīmīgs sabiedrotais bija kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDS). SDS cietumos Sīrijas ziemeļos atrodas simtiem ārvalstnieku, kas karoja IV rindās. Taču pēc ASV lēmuma izvest karaspēku no Sīrijas SDS nav skaidrības, ko ar šiem cilvēkiem iesākt, jo valstis, no kurām viņi nāk, nevēlas bijušo kaujinieku atgriešanos.
Izbēgšanas risks
Sīrijas kurdu autonomā reģiona faktiskais ārlietu vadītājs Abdulkamirs Omars decembrī izdevumam The Washington Post sacīja, ka SDS cietumos atrodas aptuveni 900 ārzemnieku, kas karojuši IV rindās. Viņu vidū bija 44 valstu pilsoņi, pārsvarā turki, kā arī marokāņi, tunisieši, krievi, tāpat rietumvalstu pilsoņi. Daudzi no vīriešiem Sīrijā ieradās kopā ar sievām un bērniem.
Ieslodzītos līdz šim apsargāja amerikāņu karavīri, bet pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma izvest karaspēku no Sīrijas šis pienākums gulsies uz kurdiem. Vietējās varasiestādes apgalvo, ka tām nepietiek resursu, lai uzturētu tik lielu skaitu ieslodzīto. "Tas ir milzīgs skaits. Daži no viņiem ir ļoti bīstami, bet mēs dzīvojam ļoti nestabilā teritorijā," sacīja Omars.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
ZZZZ
Ha !
Kā nezin.